Strīpas, rūtiņas.

Tik daudz darbību, tik daudz rīcību... Vienmēr kāds no tevis kaut ko gaida. Nekad nav gana, un visi grib no tevis vairāk, un vairāk, līdz mirklim kad tev vairāk nav ko dot, jo pavisam vienkārši... Tu esi darījis visu iespējamo, nekad nav bijis gana labi, un viss. Nekā. Spēks un gribēšana ir beigusies.
Paslavēt? Nē, kapēc, jo ir vēl noteikts daudzums punktu kas vēl jādara līdz to saņemsi. Jebkurš sasniegums ir vērts pāris labu vārdu... Tu uzkāpsi kalnā, Tu spēsi, Tu varēsi, Tu dabūsi A eksāmenā... Tik daudz spēka, tik daudz... Bet es esmu. Es eksistēju. Es esmu es.



Bet vai tam ir nozīme? Būtībā - eksistē + dari. "Man vienalga ka tu eksistē, ka tu esi tu, vienkārši DARI kaut ko".
Atvainojos, tuliņ pielikšu savam sarakstam.
Bet tie pāris vārdi...
Nav laika. Tev nekad nav laika.

"I'll never forgive you, but I'll never forget you...
And I will always love you"