Klusi sniegpaarslas uz zemes kriit,
Tomeer manas domas kautkur taalu miit.
Manas domas gar tavu logu sliid,
Tik luudzu, lai tu manas cerības nesamiid`.
Kaut starp mums tūkstošiem juudzhu,
Es engjelim tavu miilestiibu luudzu.
Bet daudzkaart juutu tevi sev tik tuvu,
Ja vien tu zinaatu, kaadu prieku no tava smaida guvu..
Kaut arii tu man garaam ej,
Liekas, ka par mani tikai smej`.
Tumsho, vientuljo pasauli tavu,
Es juutu tikpat kaa savu..
Miljons asaru deelj tevis es raudu,
Kad redzu tevi man nevajag ne zeltu, ne naudu.
Un pilnmeeness naktii tavu vaardu es kliedzu,
Vai tieshaam neredzi ka savu sirdi tev sniedzu???
Tik vientuljas asaras sniegaa birst,
Pamazaam cerības uz tavu mīlestību mirst.
Tik klusas saapes manaa sirdii valda,
Kameer pasaule apsnieg tik balta....