-lost dreams-
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Friday, September 24th, 2004

    Time Event
    10:05p
    rudens
    laiks,kad viss nomirst...
    koki nomet lavas lapas.
    savu skaistumu.
    viss kļūst tik pelēks.
    debesis raud melnas asaras
    padarot visu tumšu.
    pēdējais vasaras taurenis nosalst
    iekritis dubļainā peļķē.
    dzērves aizlido tik vēl savas
    netīrās spalvas atstājot.
    tās arud sudraba asaras atstājot mājas.
    rudens rīta asiņainās saules
    apmirdzēta ir kļava,
    kuras brūnā vecā āda
    ir noklāta ar tik sakaisto un sāpīgo salnu.
    viņa tik stāv un skatās kā rudens
    dara viņai pāri
    viņai sāp!
    vientuļš, vecs krauklis,
    kura melnās, nodilušās spalvas
    nespēj pasargāt viņu no no melnajām asarām,
    sēž uz kļavas zara.
    viņš saprot, ka jālido prom..
    melnspārnis paceļas saltajā gaisā
    un jūt kā asais, samgais vējš ņem viņu savā varā.
    viņš ir pārāk vecs un vārgs,
    lai cīnītos tam pretī.
    vējš ar negantu spēku
    triec kraukli pret vecu šķūni.
    nokritis zemē tas pēdējo elpas vilcienu velk.
    arī viņam sāpēja.
    rudenī daba mirst.
    rudens ir laiks,kad arī kāda daļa no manis nomirst.
    un debesis raud melnas asaras...


    ps shis dzejolis ir tieshi gadu vecs...
    10:31p
    ļauj man!
    ļauj man saulrietam pretī skriet
    un sudraba asaras dēļ tevis liet.
    ļauj man kopā ar taureņiem smiet
    un skatīties pie jūras kā saule riet.

    ļauj man kopā ar putniem dejot.
    dārgajam laikam ejot
    un iedomu suņiem rejot,
    ļauj man pa pasauli klejot.

    ļauj amn brīvai būt
    un par tavu sargeņģeli kļūt.
    ļauj man prieku no taa gūt
    un teikt ko mana sirds šobrīd jūt.

    ļauj būt man tādai kāda gribu...

    << Previous Day 2004/09/24
    [Calendar]
    Next Day >>

My Website   About Sviesta Ciba