11:17p |
Mans Tumsas Eņģelis.
Melnas spalvas Ar rudens salnas mirdzumu Klāj viņa melnos spārnus. Un gari mati Tik tumši kā kraukļa spārni Viņam ir. Un basas kājas. Tik viņš šobrīd pa ielām staigā. Tik viņš! Mans Tumsas eņģelis. Tas parādās naktīs, Kas pārējie eņģeļi Debesīs guļ. Tik viņš viens lido apkārt Un sargā manus sapņus. Es jūtu viņa elpu pie savas istabas loga. Tā auksta kā ziemas vējš. Kur pieskaras viņa basās pēdas, Tur sasalst zeme un Koki pārklājas ar neredzamu sarmu. Viņa pieskāriens vēsta par sāpēm un aukstumu. Bet kļūdas tie, kas domā, Ka viņš ļauns. Tas ierodas tur, kur Valda miers, klusums un tumsa. Viņš sēž uz manas mājas jumta Un sargā mani. Un ikreiz, kad kļūst man salti Un kad tukšums pārņem mani, Tas ielaižas manā istabā Un apņem mani ar saviem spārniem. Melnie spārni apkļaujas man apkārt Un par spīti savam ārējam aukstumam Tie mani sasilda. Mana Tumsas eņģeļa apskāviens Tik silts kā sveces liesma. Viņš vienmēr mani nomierina, piepilda ar slitumu Un ļauj ielaisties man saldā miegā. Un sveces liesmā skatoties Tumsas eņģelis sargā manus sapņus... |