lonelyday's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are 17 journal entries, after skipping by the 40 most recent ones recorded in
lonelyday's LiveJournal:
[ Next 20 >> ]
| Sunday, October 6th, 2013 | | 12:53 pm |
iz atmiņām
atceros, ka tusējām (apmēram tresdaļa kursa) pie viena kursa biedra, kuram bija tāda ekstra īrēt atsevišķu māju(nu nebija īpaši krutā, bet nu feināk par kojām - pie tam nekādu ierobežojumu). Mana toreizēja draudzene skūpstījās ar klases smukāko čali. Tad viņa izgāja uzpīpēt, bet kad atgriezās viņs jau skūpstījās ar citu. Viņa iegāja blakus istabā, paņema cirvi un gribēja iecirst viņam galvā. Es stāvēju no malas un nezināju ko darīt - apturēt viņu vai nē. Nezinu kāpēc mani aizrāva doma paskatīties slaktiņu. Ja preiz atceros viņa iecirta durvīs un nomierinājās. | | 12:50 pm |
ir tāda sajūta, ka šodien vai rīt notiks baigās pārmaiņas.daudz kas mainīsies. tas ir saistīts ar manu dzīvi un tagad es nevarēšu klusi nolīst malā un pamazām izgaist. man ir nedaudz bail. | | 10:40 am |
zobu sāpes. nakts, kad pašai roka stiepās pēc knaiblēm, lai likvidētu to zobu. nakts, kad vēlies, lai kāds uzrauj tik stipri, ka tas zobs aizlido. analgīna jūra. šodien nejūtu savu sirdi un smadzenes. rīt viss būs beidzies. bet vēl viena nakts priekšā.
p.s. gaidu viņu :* | | Saturday, October 5th, 2013 | | 6:41 pm |
trīs dienas kopā. yeah īsta bauda :D pirmā diena - smiekli un sarunas, otrā- sāpes un asaras, trešā -no viņa mutes tie man ļoti svarīgie vārdi :) dzīvoju tagad - labajās sajūtās | | 5:36 pm |
| | 12:00 pm |
yeee pusdienlaiks pienāca ar pozitīvām ziņām :) man rītdiena ir brīva :)) | | 8:07 am |
priecē, ka apkure pieslēgta. par visu pārējo vnk gribas nošpļauties. gribu nebūt tik pareiza. pati pirms pāris dienām teicu vienam cilvēkam - vai nav vienalga ko citi par tevi domā. bet tagad mani pašu tas satrauc. pēdējās dienas ir smagi nogurdinošas, bet kaut kur iekšā tomēr vīd mazs cerību stars, ka pamodīšos vienā rītā un viss aizies kā pa sviestu.
p.s. zobs sāp. vēl viena diena uz analgīna. drīz jau tā pieradīšu pie tām zālēm, ka nekas vairs nepalīdzēs. | | Friday, October 4th, 2013 | | 7:35 pm |
nekas no pozitīvās domāšānas nesanāca šodien. visa diena nekāda. vienīgais, ko sapratu mēs abi mokām viens otru - nevaram nebūt kopā, bet esot kopā radām pārāk daudz sāpju. Mēs abi esam mēģinājuši pārraut šo burvju apli, bet vienalga atgriežamies viens pie otra.
p.s. arī brīvdienas pačakarētas. nekas no maniem plāniem nesanāks. | | 6:01 am |
piektdienas rīts
nekas nav mainījies. un acīmredzot nemainīsies. vai nu jāpierod, vai nu... es taču pati to varu izmainīt. Tikai vai gribu. Jo vienmēr jau paliek cerība. Un vēl ļoti daudz darba palicis. | | Thursday, October 3rd, 2013 | | 9:34 pm |
man reizēm atmiņās pavīd cilvēki, kurus dzīvē esmu redzējusi, satikusi vai runājusi vienu vai tikai dažas reizes. Un tagad tie cilvēki ir kaut kur prom, mēs nesazināmies un man nav ne jausmas, kas notiek viņu dzīvēs. Gluži tāpat kā viņiem nav ne jausmas par manu dzīvi. Interesanti vai viņi mani atcerās un kāda jēga bija viņu mirklīgajai klātbūtnei manā dzīvē. | | 9:16 pm |
pozitīvā domāšana apmēram pusstundu un nu jau vismaz viena man ļoti svarīga lieta notiek - notiks. jeb piepildās :) happy! | | 9:02 pm |
Visa mūsu dzīve neatkarīgi no tā, vai mēs gribam vai negribam to apzināties, īstenībā ir atkarīga no atbildes uz vienu jautājumu, no kura nevar izvairīties. Tas ir tāds: “Vai es dzīvoju pats savu dzīvi, vai arī es dzīvoju dzīvi, kādu no manis gaida citi?" Jozefs Kiršners | | 7:41 pm |
Memory
Atceros to marta un aprīļa mēnesi pirms daudziem gadiem. Mani pārņem neizsakāmas ilgas pēc tā laika, tās brīvības un nedaudz vientulības. Tad es tiešām dzīvoju sev un dzīvoju savu dzīvi. Un es vēlos vēl tādus divus mēnešus. Es esmu nogurusi no šī laika un notikumiem, kas notiek tagad. Kaut kur gan asīju, ka viss, kas ap mums notiek ir pašu domu rezultāts un cilvēki,kas ir apkārt mums ir mūsu pašu spoguļi. Atliek vien pamainīt domāšanu un dzīve mainīsies. Tāpec tagad nu jau vairakas minūtes dzīvoju tajā sajūtā, kas bija pirms tiem daudzajiem gadiem. | | 7:16 pm |
the secret
interesanti tas reāli darbojas? esmu gan grāmatu lasījusi, gan filmu skatījusies un tagad vēlreia skatīšos. Un rīt mēģināšu dzīvot pēc the secret noteikumiem. savādāk manā dzīvē iet diezgan drūmi. | | 6:55 pm |
mans īstais vīrietis vai nu ir jau nomiris vai nav vēl piedzimis :D bet šodiena man patika. kaut gan sasodīti nogurdinoša, bet bija jauti. kaut gan ješo ne večer. varbūt aizz tiem trakajiem smiekliem būs asaras | | 8:43 am |
Ceturtdienas rīts
Pamodos ar domu par naudu. Tās bailes, kas žņaudz pakrūti, ka vari palikt bez iztikas līdzekļiem, mani nogalina. Bet šonedēļ beigās esmu nolēmusi ķerties klāt tādām grāmatām kā "Pozitīvās domāšanas spēks" un tml. Varbūt ka līdz. Jā un melnā līnija ir cauri. Ir parādījušies vismaz kaut kādi darba piedāvājumi. Bet vispār pagaidām jūtos vairāk tā it kā būtu piedzimusi ne tajā vietā un ne tajā laikā.
p.s. skaists rīts. Bet tikai skatoties pa logu. ārā ir auksts... un man sāp zobs. Uz analgīna jau otro dienu. | | Wednesday, October 2nd, 2013 | | 6:00 pm |
sabrukusī realitāte
viņš uzradās pēc miljons gadiem, kopš mēs pēdējo reizi tikāmies. Es jau viņu biju apglabājusi sirds tālākajā kaktā, tik retām reizēm sapņos viņš mani patraucēja, atgādinādams, ka viņš tiešām ir reāli eksistējis manā dzīvē. Patiesībā jau es ar viņu arī iepazinos sapnī - vairākus gadus pirms tikāmies reāli dzīvē. Un kad es viņu iepazinu dzīvē no sākuma nevarēju atcerēties, kur es viņu esmu redzējusi. Līdz atmiņa atausa tas sapnis... Bet cik ātri viņs ienāca manā dzīvē tik ātri pazuda nezināmā vrzienā uz nezināmu laiku. Vien sāpes un ilgas atstāja dziļas, līdz gadi tās slāpēja un es varēju bez asarām un dūrieniem sirdī domāt par viņu. Un te nu viņš atkal ir klāt, jau trīs mēnešus manā dzīvē. Uzradies no nekurienes. Saka, ka mīl, ka grib kopā būt... Bet viņam ir divas sejas - dzerošā un nedzerošā. Biežāk viņs ir ar dzerošo seju. Tad no viņa var sagaidīt visu - no kvēliem mīlestības apliecinājumiem līdz rupjai atgrūšanai. Viņa dzerošā seja ir neprognozējama, strauja. Te viņs ir un te viņa nav. Viņa dzerošā seja daudz melo. Un reizēm saka taisnību. Es reizēm vairs neatšķiru. Un man šķiet, ka viņam ir vēl kada cita bez manis. Varbūt gan tikai virtuāli, jo vismaz naktīs viņs ir ar mani. Viņš mīl sāpināt. Bet tiklīdz viņs ir ar nedzerošo seju tā ludz piedošānu(reizēm, jo viņs uzskata, ka neko nesaka tāpat vien. Ka visam vienmēr ir iemesls). Ar nedzerošo seju viņs ir ideāls. Esmu viņu idealizējusi no A līdz Z. Perfekts it visā. Tad mums kopā ir labi. Un tad es lidoju. Un sapņi šķiet realizējušies, bet pēc dienas vai divām parasti atgriežas viņa dzerošā seja. No tās man ir bail. Man vajag viņu pasūtīt, bet man bailes, ka viņš tik tiešām aizies. Es atkarīga un līdzatkarīga viņam. Es nevaru bez viņa, bet ar viņu mana dzīve brūk kopā skaitāmās dienās. Šodien atkal viņam ir dzerošā seja, viņs neizpildīja solījumu... es esmudusmīga, bet viņs tikko zvanīja un es teicu, ka viņš var nākt... |
[ Next 20 >> ]
|