Kad iedomājos par šo sajūtu, tad man nāk prātā viens brīdis pirms vairākiem gadiem, kad, šķiet, pēdējo, vai visspilgtāko reizi esmu to jutusi. Tas bija Ziemassvētku vakars gadā, kad dzīvoju viena. Nolēmu svētku vakarā aiziet uz baznīcu, kur sastapu pārsteidzoši daudz cilvēku, bet ne par to stāsts. Kad atgriezos mājās, atradu savā pasta kastītē pārsteigumu no Santas un 7 Ziemeļbriežiem. Tur bija mūzikas disks, apsveikums ar kopā saspiedušamies daudz pingvīniem un laikam arī kas salds. Nav lielas nozīmes tam, kas tur bija iekšā, bet tam, ka tas bija tiešām pārsteigums.
Man līdz šim brīdim ir tas disks, un arī apsveikums, un ik reizi, kad to klausos, mani pārņem tā jaukā sajūta kā toreiz. Nezinu, vai esmu to pelnījusi, bet tā ir, un esmu priecīga par to!
p.s. Laikam līdz šim neesmu pateikusi par to paldies, tad saku tagad- Paldies, Tev, labais cilvēk!
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |