18:55
Arta un Katchas kāziņas bija skaistas. Jo viņi ir ļoti iemīlējušies un tā jau kuro gadu...:) Skaisti... Es pievienojos vedējmātes vārdiem- jūtos laimīga par viņiem, redzot viņus. Jo... viņi man daudz nozīmē, es patiesi nezinu kāpēc, bet daudz. Varbūt tāpēc ka bija blakus, kad man bija visgrūtāk- vidusskolas laikā, kad mēģināju tikt ar sevi galā un saprast savas dzīves idejas un virzienus, un Artis..hmm..nekad neaizmirsīšu to nakti, kad man nebija uz šīs Zemes kur likties, bet viņš kā mīļš un labs draugs atvēlēja man vietu Visvalža ielā.
Bet viss pārējais kas tur notika man nepatika. Es kārtējo reizi draugu vidū jutos kā no malas pienākusi, kam būtu nez kāda vieta jāizcīna. Vienīgi Matīss un viņa draudzene izturējās kā pret cilvēku. Pārējie savā sulā un tikai pāris pieklājības frāzes. Ar Kaču un Arti jau cita runa. Nu vienvārdsakot palika tā jocīgi, un, kad bija aizvadīti jaunie ceļojumā vienkārši pasmaidīju un vēl mirkli papriecājos par viņiem un devos savā solītī prom. Jūtos vīlusies, nudien, jo es tik tiešām nesaprotu, ko es tāaadu esmu nodarījusi. Un vienalga man viņi visi ir dikti mīļi, viss piedots, un, ja kas, manas durvis un sirds viņiem vienmēr vaļā!
Baptistu kāzas ir tikti interesantas, citādākas kā katoļiem vai luterāņiem. Mācītājam ar humora izjūtu arī viss kārtībā ("blakusvāģis", "piekabe", "šaut pa kreisi":D). Un doma par to, ka nevienam neviens nav jāmeklē, tikai jāgaida- sameklēt var piemērotu partneri, bet mīlestību var tikai sagaidīt...
![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/thinking.gif){kind=small}
nostalgic