Nu jā...
Mašīnas mani klausa gan!he
vispirms viena no paša rīta izdomā uzkarst, nokavēju darbu, +jābrauc tūlīt uz Jelgavu, visu nakti gatavots seminārs, mācības kontroldarbam un izredzes nokļūt vajadzīgajā vietā īstajā laikā nekādas. Un tad, un tad uzrodas labs mīļš draugs, iedod savu jauno skaisto mašīnīti (hmm, sapņu auto mans, manai pelei līdz tam vēl pāris gadu augt un augt). Viss ir jauki, uz Jelgavu, atpakaļ, pa pilsētu izvandos. Un brīdī, kad no darba pēdējo reizi startēju, lai mašīnu atdotu, notiek TAS. Uz apmales ir uzkāries priekšējais bampers, kurš kriht kirdih- nolūzt. Nu skāde beigās neizrādījās nemaz tik liela, bet asaras krokodila, jo mīļajam cilvēkam, kas tajā brīdī ar manu veco auto grabažiņu servisā cīnās nu ir jāpastāsta, ka esmu salauzusi viņa jauno, tikko iegādāto skaistuli. Bet viņš izrādījās patiess draugs...mīļš un labs, jauks un burvīgs. Un uz jautājumu: kāda velna pēc tu to visu dari? atbilde ir, ka tāpat vien.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |