"Ja tu atklāj, ka esi iekļuvis bedrē, beidz rakt!", tas tā, vienkārši iepatikās teiciens, diemžēl nezinu, kurš ir autors. bet zinu, ka ir pilna pasaule cilvēku, kuri ies bojā turpinot rakt pat tad, ja atduras pret metāla armatūru.
Ir daudz darba. Top gada pārskats, tāds pamatīgs, kas bosam VIDam patiks.
Ir daudz, ko mācīties. Jāraksta, jāraksta un vēlreiz jāraksta, beigās vajadzētu bakalaura darbam sanākt. Taps labs bakalaura darbs, esmu nolēmusi to no sirds rakstīt, nevis "acu aizmālēšanai".
Un ņemot vērā visu, kas notiek, ka nekad nav laika, ir daudz nepadarītu lietu, daudz aizmirstu draugu dzimšanas un vārda dienu, bla bla bla, es jūtos laimīga, ar to visu, kas man ir. vai nav dīvaini?