11:54 - medības
Šorīt radio101 diskutēja par vilku medībām un aizrunājās brīžiem līdz medībām vispār. Kaut ko muldēja par pēdējo palikušo vilku un tamlīdzīgas muļķības. Trofeju mednieki, tāds apzīmējums izskanēja, un kas pārsteidza, LV Mežu dienesta Medību daļas vadītājs bija tas, kurš apgalvoja, ka "mednieki pieprasa vilku atļaujas" jo "tā ir vērtīga trofeja un kamēr vilku populācija LV nav apdraudēta, viņiem kā institūcijai nav tiesību liegt atļaujas". Šitā pateikt! Cik zinu, tad mednieku vidū tādi tipi, kas medī tikai trofejas dēļ, netiek ņemti par pilnu un netiek saukti par medniekiem.
Mazliet no medību ētikas par vilkiem- vilki ir plēsēji, kuri pārtiek no meža dzīvniekiem- bukiem, briežiem u.c. Šajā periodā, kad viņu medījamie zvēri ir viegli iegūstami, jo ir novārguši, vilki daudz pārvietojas, medī, ēd viņus, un izēd daudz vairāk kā cilvēki nomedī un arī, kas nav mazsvarīgi, lieto pārtikā kā alternatīvu veikalā nopērkamajai gaļai. Vilkus medī ziemā arī tāpēc, ka tā ir vienīgā iespēja redzēt viņu pēdas, vasarā vilku medības ir vēl komplicētākas. Un atšķirībā no cūkām un briežiem, kurus mednieka dzīvē izdodas iegūt daudzus, vilkus mednieks redz dažas reizes dzīvē un ja vēl izdodas vilku apmānīt viltībā un nomedīt, tad, protams, tā ir vērtīga trofeja- citi mednieki apbrīno šo cilvēku, apsveic. Jo viņš ir nomedījis ko tādu, kas nodara pietiekamu postu cilvēka pārtikas bāzei- citiem meža zvēriem, kā arī bijis viens no nedaudzajiem, kam izdevies viltībā un veiklībā pārspēt pašu veiklāko un viltīgāko no zvēriem.
Un tieši šajā- viltībā un veiklībā- slēpjas medību būtība. Tā ir s a c e n s ī b a starp zvēru un cilvēku. Nav tā, ka zvērs ir neaizsargāts un tiek vienkārši brutāli nogalināts. Viņš ir jāpievilina, viņam jānokļūst pietiekami tuvu, tas ir ilgs un sarežģīts process, kurā uzvar stiprākais, kā tas dabā notiek. Pretēji tam, kā notiek fermās, kur vienmēr uzvar cilvēks.
Trofejas- tas ir veiklības rādītājs- ja mednieks ir spējis viltībā pārspēt briedi staltuma gados vai mežakuili spēka stiprumā, tad ragi un cūkas zobi ir piemiņa no tās dienas, kad viņš bijis tik labā formā un sagādājis savai ģimenei tik daudz ēdamā. Un citi mednieki, redzot tās, zina, ar ko viņiem darīšana.
Katrs kārtīgs mednieks atdod mežam ko pretī par to, ko viņam mežs ir devis. Mednieks pēc savas būtības ir dabas draugs, nevis ienaidnieks.