Vasariņai karsta saule
Bula dienas sagādāja;
Visa dzīva radībiņa
Vēsumiņa ilgojās.

Pāri jūrai gaisa vēji
Stipru vētru atsapūta;
Slīpi zemē lietus lija,
Koku gali šūpojās.

Savā gaitā projām brāžot
Vētra mani līdzi sauca:
“Tālos ceļos tev nemūžam
Svaigu vēsmu nepietrūks.”

Līgsim šādi, viesuļvētra:
Traucies viena priedes lauzt,
Palikšanu nožēlošu,
Apsoli man nepiedot.