Vakardien mani nometa zemē
Starp velēnām valgām un trūdainām;
Atšķīra no gaišās, zilās debess
Ecēšas lietišķi rūtainās.

Šeit tumsa der tikai priekš augšanas,
Tādēļ dzenu asnu irdnei cauri,
Lai vēl pirms rudzupuķu plaukšanas
Ar pirmo lapu sveiktu sauli.

Vakar viss ir izlemts šajā lietā,
Šodienas uzdevums vienkāršs, bet grūts;
Tomēr nevar cits kāds manā vietā
Ar vārpu druvā piepildīts kļūt.