manas modrības hronikas

Fri, 19 Jan 2018 20:36:00 GMT

nekas īpašs

cerot uz dzīvi

Sun, 13 Nov 2016 19:07:43 GMT

pirms pāris nedēļām domāju, ka es noteikti varētu uzrakstīt grāmatu par to kā dzīvot nevajag. šodien domāju tāpat. es jau tagad varu rezumēt šī gada notikumus ar teikumu, ka šogad ar mani notiek viss, kas ir teju neiespējams. tāpēc varu atklāt noslēpumu, ar kuru reiz senos laikos dalījās vectēvs- "dzīvē viss ir iespējams, pat bikses var uzvilkt caur galvu". pēdējā laikā mani nomoka dažādas un nepatīkamas veselības kaites. negribu atkal glorificēt miršanu, bet ja nu es tiešām nomirstu, tad pie vainas būs nevis tās kaites, bet mīlestība un sirdssāpes. šis gads ir bijis piepildīts ar super crazy traģikomiskumu. nekad savā dzīvē vēl neesmu tik ļoti daudzskaitlīgi mīlējusi un vienlaikus atšuvusi tos, kuri mīl mani. šķiet, ka par šo gadu varētu uzņemt traģikomisku filmu Vudija Alena stilā un tās nosaukums varētu būt "Lauztās sirdis". Filma būtu super banāla- par dīvainiem romantiķiem, kuri kaislīgi meklē mīlestību tā arī to neatrodot. Psihologi, dzīves vērotāji un pazinēji pēc tās noskatīšanās varētu diskutēt par to, ka mīlestība jau nav jāmeklē citos, bet gan sevī.

nahuj mīlestību

Fri, 01 Jul 2016 09:00:01 GMT

kārtējo reizi pārliecinājos, ka tā nav priekš manis
sorry

nāriņas skumjas

Fri, 17 Jun 2016 08:09:58 GMT

https://www.youtube.com/watch?v=_WcWHZc8s2I

Wed, 01 Jun 2016 20:39:53 GMT

varētu apraudāties par to, cik neromantiska meitene es tomēr esmu

Thu, 26 May 2016 09:26:17 GMT

vakar es nopratu, ka R. domā, ka esmu tikai skaista puķe, kas necik nesmaržo
nu kā tas rozā rododendrs parciņā

Fri, 20 May 2016 00:17:17 GMT

vispār mani iedvesmo neveiksmīgas lovītes
tik ļoti, ka pat nevajag sportot, lai iegūtu savu labāko formu

Wed, 18 May 2016 09:49:49 GMT

nekad tik ļoti mirt un dzīvot vienlaicīgi
neesmu vēlējusies vairāk kā šī gada pavasarī

Sat, 14 May 2016 17:44:28 GMT

šodien es gribētu, lai nav vakardienas,
un kāds man varētu nomazgāt kājas, plecus un muguru

es jūtu to, ka nejūtu neko

Sat, 14 May 2016 17:40:33 GMT

es esmu klusais okeāns
tikai klusējot nevar samelot

es varētu uzrakstīt par to, ka man nav sirds, par to, ka man ļoti žēl un par to, ka esmu vienkārši lose.

Wed, 11 May 2016 22:53:02 GMT

ja es viņu vairāk nesatikšu,
tas tikai tāpēc,
ka pateicu,
ka esmu melanholiķe un neklausos mūziku,
kas tik ļoti patīk viņam

vakar un citās reizēs

Tue, 19 Apr 2016 23:33:10 GMT

Pats neveiklākais ir satikšanās tieši ielas vidū. Jūs palēlināt gaitu, sasveicināties, gribat pārmīt kādu vārdu, taču zaļā luksofora gaisma gājējiem deg tik īsu brīdi,ka no tā visa pagūt var labi ja pusi, un pēc tam vēl ilgi nepamet nepatīkama sajūta,ka esi bijis nepieklājīgs, pārāk steidzīgs un noteikti kaut kas ārkārtīgi nozīmīgs ir palicis nepateikts.

/P.Bankovskis. 'Es neko neatceros'./

Tue, 05 Apr 2016 19:16:14 GMT

arvien biežāk jūtu, ka neesmu šeit
varu lūkoties kādam acīs,bet nebūt kopā
tā paiet laiks
un manis te nav
es esmu izdomāta

Sat, 27 Feb 2016 09:45:20 GMT

kad es mīlu, tad nevaru neko pateikt, uzrakstīt

morālās paģiras

Sun, 21 Feb 2016 15:57:38 GMT

netiku karnevālā, jo biju too drunk
protams, papsihoju
pazaudēju pasi, apliecību, naudu
vizinājos ar taksistu - maniaku
neatceros kā nokļuvu mājās

Fri, 22 Jan 2016 14:53:16 GMT

šodien apraudājos kādam to redzot. nezinu kā man tās asaras tik viegli un ātri sāka līt. besij, ka esmu tāda raudule. labāk būtu, ja būtu pašpārliecināta drošule, kas raud tikai nekad.

par mums

Fri, 22 Jan 2016 14:45:52 GMT

"Cilvēkus maina cilvēki. Maina mūsu domas, attieksmes, bailes un priekus. Pavelk savā virzienā, liek salīdzināt, domāt, saprast un apskaut. Sāpina, dziedē un sarauj gabalos. Dod cerību, liek pasmaidīt un neļauj iemigt.
Un laikam vajag aizmirst visu ko citi ir mācījuši par cilvēkiem un attiecībām, vajag iet un izpētīt cilvēkus, ne uz ko necerēt, neko nemeklēt, tik vien kā brīnīties un izzināt."
/Mārtiņš Vanags

Mon, 06 Jan 2014 23:04:24 GMT

mani atšuva jaungadā

Tue, 27 Aug 2013 14:33:29 GMT

Jūra- daudzveidīgā un arī vienmuļā, mainīga un tomēr paliekoša. Mežs- valdzinošs, glabā sevī dziļu mieru, auklēdams sevī, neskaitāmas dzīvības. Un ja nu jūra pieiet pavisam tuvu klāt mežam, un mežs ik brīdi spoguļojas jūrā, tad ir atrasta labākā vieta, kur dzīvot māksliniekam, lai viņa dvēseles mājokļos nāktu un ietu daudz domu, lai viņa sirdī valdītu rosīgs miers.

eņģeļi

Sun, 06 Jan 2013 11:46:32 GMT

"Eņģeļu dienas"

Eņģeļi - tie ir ļoti palēnināti džeki,
Kas, dūrē slēpjot, smēķē kaut kādas
Šokolādes cigaretes.
Viņi pārlej no tukšā uz brīvo
Tur, debesīs.
Mākoņi smaržo kā vaniļa,
Viss tik tīri, droši un kārtībā
Kā brokastis lidmašīnā,
Kas lidostā nolikta
Mūžīgā stāvvietā.
Reizēm viņi skatās vecus bojevikus
Un domā, ka arī viņi tā spētu...
Vēlāk iet kaut kur visi kopā,
It kā negribot.
Aiziet un skatās - tur dārzs,
Klīst starp ābelēm, uzlasa
Augļus no labā un ļaunā atzīšanas
Koka. Iekožas. Gremo. Viņiem
Tie nekaitē, tāpat kā viss pārējais.
Paiet diena, iestājas nākamā.
Un viņi atkal lūr bojevikus teļļukā,
Kam ekrāns līdz apvārsnim.

(S. Timofejevs)

Thu, 26 Jul 2012 19:54:58 GMT

ja mēs ietu uz randiņiem no rītiem, tad visu nīgrumu varētu novelt uz tiem

klusi

Thu, 07 Jun 2012 20:58:03 GMT

es vairs nerakstu neko. klusēju.

un nošķaudījos.

Wed, 28 Mar 2012 21:39:50 GMT

esmu šizo

nekad neesmu saņēmusi ziedus ar mīlestību

Thu, 08 Mar 2012 18:29:19 GMT

varētu uzrakstīt par to, cik daudz ar mani nekad nav noticis, bet vai es nepārgriezīšu Zemes mātei vēnas, mātei, kura mani auklējusi kā asnu vējā?
bet neaimirsti, māt, ka tājās reizes, kad tu biji iemīlējusies, sniga sniegi, lija lieti, cepināja saule un es līgojos vēja brāzmās. reizēm šķita, ka kuru katru brīdi vienkārši izdzisīšu, pazudīšu kā krītoša zvaigzne kaut kur kosmosā. jā, tik ļoti man tobrīd sāpēja un sūrst vēl joprojām. bet es gaidu silto sauli, vieglo vēju. gaidu vēju, kurš aizpūtīs prom sūrstošās rasas lāses no manām rokām. es gaidu.

suecide

Mon, 27 Feb 2012 11:07:41 GMT

Gribētu aizmirst savu dzimšanas dienu, dzīvot pelēcīgu dzīvi, beigt domāt, ka esmu superstārs un izbeigt čakarēt cilvēkus sev apkārt ar visām savām iedomātajām stulbībām.
Piedod, jel manu Visum, piedodiet visi, kuri tapa sāpināti
Jā, mana tā seja , ko redzējāt, ir tā patiesā sučkas būtība