manas modrības hronikas

urn:lj:klab.lv:atom1:lliepa manas modrības hronikas sirdspuksti sirdspuksti odzinaa@inbox.lv liepa 2018-01-19T20:36:00Z 2018-01-19T20:36:00Z urn:lj:klab.lv:atom1:lliepa:204681 2018-01-19T22:35:00 2018-01-19T22:35:00 2018-01-19T20:36:00Z 2018-01-19T20:36:00Z nekas īpašs cerot uz dzīvi urn:lj:klab.lv:atom1:lliepa:204322 2016-11-13T20:52:00 2016-11-13T20:52:00 2016-11-13T19:11:17Z 2016-11-13T19:11:17Z pirms pāris nedēļām domāju, ka es noteikti varētu uzrakstīt grāmatu par to kā dzīvot nevajag. šodien domāju tāpat. es jau tagad varu rezumēt šī gada notikumus ar teikumu, ka šogad ar mani notiek viss, kas ir teju neiespējams. tāpēc varu atklāt noslēpumu, ar kuru reiz senos laikos dalījās vectēvs- "dzīvē viss ir iespējams, pat bikses var uzvilkt caur galvu". pēdējā laikā mani nomoka dažādas un nepatīkamas veselības kaites. negribu atkal glorificēt miršanu, bet ja nu es tiešām nomirstu, tad pie vainas būs nevis tās kaites, bet mīlestība un sirdssāpes. šis gads ir bijis piepildīts ar super crazy traģikomiskumu. nekad savā dzīvē vēl neesmu tik ļoti daudzskaitlīgi mīlējusi un vienlaikus atšuvusi tos, kuri mīl mani. šķiet, ka par šo gadu varētu uzņemt traģikomisku filmu Vudija Alena stilā un tās nosaukums varētu būt "Lauztās sirdis". Filma būtu super banāla- par dīvainiem romantiķiem, kuri kaislīgi meklē mīlestību tā arī to neatrodot. Psihologi, dzīves vērotāji un pazinēji pēc tās noskatīšanās varētu diskutēt par to, ka mīlestība jau nav jāmeklē citos, bet gan sevī. nahuj mīlestību urn:lj:klab.lv:atom1:lliepa:204227 2016-07-01T11:59:00 2016-07-01T11:59:00 2016-07-01T09:00:01Z 2016-07-01T09:00:01Z kārtējo reizi pārliecinājos, ka tā nav priekš manis sorry nāriņas skumjas urn:lj:klab.lv:atom1:lliepa:204007 2016-06-17T11:09:00 2016-06-17T11:09:00 2016-06-17T08:09:58Z 2016-06-17T08:09:58Z <a href="https://www.youtube.com/watch?v=_WcWHZc8s2I">https://www.youtube.com/watch?v=_WcWHZc8s2I</a> urn:lj:klab.lv:atom1:lliepa:203631 2016-06-01T23:39:00 2016-06-01T23:39:00 2016-06-01T20:39:53Z 2016-06-01T20:39:53Z varētu apraudāties par to, cik neromantiska meitene es tomēr esmu urn:lj:klab.lv:atom1:lliepa:203430 2016-05-26T12:24:00 2016-05-26T12:24:00 2016-05-26T09:26:17Z 2016-05-26T09:26:17Z vakar es nopratu, ka R. domā, ka esmu tikai skaista puķe, kas necik nesmaržo nu kā tas rozā rododendrs parciņā urn:lj:klab.lv:atom1:lliepa:203233 2016-05-20T03:16:00 2016-05-20T03:16:00 2016-05-20T00:17:17Z 2016-05-20T00:17:17Z vispār mani iedvesmo neveiksmīgas lovītes tik ļoti, ka pat nevajag sportot, lai iegūtu savu labāko formu urn:lj:klab.lv:atom1:lliepa:202810 2016-05-18T12:48:00 2016-05-18T12:48:00 2016-05-18T09:49:49Z 2016-05-18T09:49:49Z nekad tik ļoti mirt un dzīvot vienlaicīgi neesmu vēlējusies vairāk kā šī gada pavasarī urn:lj:klab.lv:atom1:lliepa:202539 2016-05-14T20:41:00 2016-05-14T20:41:00 2016-05-14T17:44:28Z 2016-05-14T17:44:28Z šodien es gribētu, lai nav vakardienas, un kāds man varētu nomazgāt kājas, plecus un muguru es jūtu to, ka nejūtu neko urn:lj:klab.lv:atom1:lliepa:202441 2016-05-14T20:37:00 2016-05-14T20:37:00 2016-05-14T17:45:03Z 2016-05-14T17:45:03Z es esmu klusais okeāns tikai klusējot nevar samelot es varētu uzrakstīt par to, ka man nav sirds, par to, ka man ļoti žēl un par to, ka esmu vienkārši lose. urn:lj:klab.lv:atom1:lliepa:202130 2016-05-12T01:51:00 2016-05-12T01:51:00 2016-05-11T22:53:02Z 2016-05-11T22:53:02Z ja es viņu vairāk nesatikšu, tas tikai tāpēc, ka pateicu, ka esmu melanholiķe un neklausos mūziku, kas tik ļoti patīk viņam vakar un citās reizēs urn:lj:klab.lv:atom1:lliepa:201747 2016-04-20T02:32:00 2016-04-20T02:32:00 2016-04-19T23:33:10Z 2016-04-19T23:33:10Z Pats neveiklākais ir satikšanās tieši ielas vidū. Jūs palēlināt gaitu, sasveicināties, gribat pārmīt kādu vārdu, taču zaļā luksofora gaisma gājējiem deg tik īsu brīdi,ka no tā visa pagūt var labi ja pusi, un pēc tam vēl ilgi nepamet nepatīkama sajūta,ka esi bijis nepieklājīgs, pārāk steidzīgs un noteikti kaut kas ārkārtīgi nozīmīgs ir palicis nepateikts. /P.Bankovskis. 'Es neko neatceros'./ urn:lj:klab.lv:atom1:lliepa:201669 2016-04-05T22:10:00 2016-04-05T22:10:00 2016-04-05T19:16:14Z 2016-04-05T19:16:14Z arvien biežāk jūtu, ka neesmu šeit varu lūkoties kādam acīs,bet nebūt kopā tā paiet laiks un manis te nav es esmu izdomāta urn:lj:klab.lv:atom1:lliepa:201386 2016-02-27T11:43:00 2016-02-27T11:43:00 2016-02-27T09:45:20Z 2016-02-27T09:45:20Z kad es mīlu, tad nevaru neko pateikt, uzrakstīt morālās paģiras urn:lj:klab.lv:atom1:lliepa:201012 2016-02-21T17:53:00 2016-02-21T17:53:00 2016-02-21T15:59:01Z 2016-02-21T15:59:01Z netiku karnevālā, jo biju too drunk protams, papsihoju pazaudēju pasi, apliecību, naudu vizinājos ar taksistu - maniaku neatceros kā nokļuvu mājās urn:lj:klab.lv:atom1:lliepa:200717 2016-01-22T16:48:00 2016-01-22T16:48:00 2016-01-22T14:56:49Z 2016-01-22T14:56:49Z šodien apraudājos kādam to redzot. nezinu kā man tās asaras tik viegli un ātri sāka līt. besij, ka esmu tāda raudule. labāk būtu, ja būtu pašpārliecināta drošule, kas raud tikai nekad. par mums urn:lj:klab.lv:atom1:lliepa:200477 2016-01-22T16:45:00 2016-01-22T16:45:00 2016-01-22T14:45:52Z 2016-01-22T14:45:52Z "Cilvēkus maina cilvēki. Maina mūsu domas, attieksmes, bailes un priekus. Pavelk savā virzienā, liek salīdzināt, domāt, saprast un apskaut. Sāpina, dziedē un sarauj gabalos. Dod cerību, liek pasmaidīt un neļauj iemigt. Un laikam vajag aizmirst visu ko citi ir mācījuši par cilvēkiem un attiecībām, vajag iet un izpētīt cilvēkus, ne uz ko necerēt, neko nemeklēt, tik vien kā brīnīties un izzināt." /Mārtiņš Vanags urn:lj:klab.lv:atom1:lliepa:200321 2013-12-30T12:06:00 2013-12-30T12:06:00 2014-01-06T23:04:24Z 2014-01-06T23:04:24Z mani atšuva jaungadā urn:lj:klab.lv:atom1:lliepa:200138 2013-07-05T01:00:00 2013-07-05T01:00:00 2013-08-27T14:33:29Z 2013-08-27T14:33:29Z Jūra- daudzveidīgā un arī vienmuļā, mainīga un tomēr paliekoša. Mežs- valdzinošs, glabā sevī dziļu mieru, auklēdams sevī, neskaitāmas dzīvības. Un ja nu jūra pieiet pavisam tuvu klāt mežam, un mežs ik brīdi spoguļojas jūrā, tad ir atrasta labākā vieta, kur dzīvot māksliniekam, lai viņa dvēseles mājokļos nāktu un ietu daudz domu, lai viņa sirdī valdītu rosīgs miers. eņģeļi urn:lj:klab.lv:atom1:lliepa:199847 2013-01-04T20:49:00 2013-01-04T20:49:00 2013-01-06T11:46:32Z 2013-01-06T11:46:32Z "Eņģeļu dienas" Eņģeļi - tie ir ļoti palēnināti džeki, Kas, dūrē slēpjot, smēķē kaut kādas Šokolādes cigaretes. Viņi pārlej no tukšā uz brīvo Tur, debesīs. Mākoņi smaržo kā vaniļa, Viss tik tīri, droši un kārtībā Kā brokastis lidmašīnā, Kas lidostā nolikta Mūžīgā stāvvietā. Reizēm viņi skatās vecus bojevikus Un domā, ka arī viņi tā spētu... Vēlāk iet kaut kur visi kopā, It kā negribot. Aiziet un skatās - tur dārzs, Klīst starp ābelēm, uzlasa Augļus no labā un ļaunā atzīšanas Koka. Iekožas. Gremo. Viņiem Tie nekaitē, tāpat kā viss pārējais. Paiet diena, iestājas nākamā. Un viņi atkal lūr bojevikus teļļukā, Kam ekrāns līdz apvārsnim. (S. Timofejevs) urn:lj:klab.lv:atom1:lliepa:199444 2012-07-24T13:33:00 2012-07-24T13:33:00 2012-07-26T19:54:58Z 2012-07-26T19:54:58Z ja mēs ietu uz randiņiem no rītiem, tad visu nīgrumu varētu novelt uz tiem klusi urn:lj:klab.lv:atom1:lliepa:199175 2012-06-07T23:27:00 2012-06-07T23:27:00 2012-06-07T20:58:03Z 2012-06-07T20:58:03Z es vairs nerakstu neko. klusēju. un nošķaudījos. urn:lj:klab.lv:atom1:lliepa:199018 2012-03-29T00:39:00 2012-03-29T00:39:00 2012-03-28T21:39:50Z 2012-03-28T21:39:50Z esmu šizo nekad neesmu saņēmusi ziedus ar mīlestību urn:lj:klab.lv:atom1:lliepa:198804 2012-03-08T20:20:00 2012-03-08T20:20:00 2012-03-08T18:32:53Z 2012-03-08T18:32:53Z varētu uzrakstīt par to, cik daudz ar mani nekad nav noticis, bet vai es nepārgriezīšu Zemes mātei vēnas, mātei, kura mani auklējusi kā asnu vējā? bet neaimirsti, māt, ka tājās reizes, kad tu biji iemīlējusies, sniga sniegi, lija lieti, cepināja saule un es līgojos vēja brāzmās. reizēm šķita, ka kuru katru brīdi vienkārši izdzisīšu, pazudīšu kā krītoša zvaigzne kaut kur kosmosā. jā, tik ļoti man tobrīd sāpēja un sūrst vēl joprojām. bet es gaidu silto sauli, vieglo vēju. gaidu vēju, kurš aizpūtīs prom sūrstošās rasas lāses no manām rokām. es gaidu. suecide urn:lj:klab.lv:atom1:lliepa:198569 2012-02-27T13:03:00 2012-02-27T13:03:00 2012-02-27T11:07:41Z 2012-02-27T11:07:41Z Gribētu aizmirst savu dzimšanas dienu, dzīvot pelēcīgu dzīvi, beigt domāt, ka esmu superstārs un izbeigt čakarēt cilvēkus sev apkārt ar visām savām iedomātajām stulbībām. Piedod, jel manu Visum, piedodiet visi, kuri tapa sāpināti Jā, mana tā seja , ko redzējāt, ir tā patiesā sučkas būtība