[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]

Time	Text
12:41 ljuljuks [Link]	Maitas putni V Ietinies rudens lapu segā, zvaigžņu vējotajā plīvurā un dusi. Aizver acis, padomā par siltumu, lēcošo sauli un liecies aizmirstībā. Ta ir tava vienīgā iespēja būt ārpus. Es negribu, ka kāds pār mani būtu kungs, bet nu es sprotu, ka esmu ne vairs tikai kalpone, bet pat verdzene. Baiļu verdzene. šīs drausmīgās kakla kundzes nīdē ārā visu ko redz savā acu priekšā. Tām neeksistē robežas. Tās pārņem visu savās netīrajās rokās, grābj arvien vairāk un vairāk, līdz tiek izsūkts viss, ko vien var izsūkt. Tāpēc tām vergot ir tik drausmīgi. Gribas no tām aizbēgt, bet tās jau ir iededzinājušas savas kauna zīmes, lai tās atpazītu savus vergus. Lai tie nevar aizbēgt. Bet varbūt ir iespēja tās nogalināt, izsūkt viņas pirms viņas to ir paspējušas izdarīt ar tevi. Tās noliedz kādam kaut ko teikt. Tās neļauj sacīt ne vārda. Es gribu sagatavoties, lai aizietu no šīs pasaules. Pavisam. Tad, kad es to iedomājos, man paliek pavisam viegli un gaisīgi. Mani tas ļoti iepriecina. Tas dara mani pavisam laimīgu. Tās ir kā zāles slimai dvēselei, kas to dziedē. Laime. Mūžīgā brīvība. Pasaules vārti nu ir vaļā, lai izlaistu tos, kas to vēlas.
Reply:
	No: Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem): Temats: Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski: Ziņa: