The Mighty Ļipa!

Wed, 26 May 2010 13:29:39 GMT

Latvietis parastais (ko tad es, es jau neko) nonākot šajā valstī nekur tālu nevar tikt. Neesam raduši nevienam krist uz nerva, lai kaut ko dabūtu. Tas tas pats, kas tiek audzināts meitenēm - neuzmākties puisim, gaidīt, kamēr viņš uzmāksies, būt nepieejamai. Un kā lai šitā dzīvojot vispār kaut ko dabū? Vai nav labāk simtiem reižu izgāzties kā sētai, lai simtu pirmajā kaut ko beidzot dabūtu?!

Tue, 25 May 2010 22:58:50 GMT

Iesim paslēpēs bez drēbēm... Un tā vienēr... Mēs ejam šajās paslēpēs. Slēpjamies no sevis un no citiem. Bet tajā brīdī, kad ejam bez drēbēm, kad paliekam kaili pārējās pasaules priekšā... Kas mani glābs, kas mani atpestīs, ja es šovakar pēkšņi nolemtu nomest visu nost? Savas drēbes, savas maskas, un nostāties pasaules priekšā tāda, kāda es esmu? Kaila un neaizsargāta...

Mēs spēlējam spēlītes viens ar otru. Tēlojam un priecājamies. Mēģinam aizmirsties un aizmirst. Un, kas, ja ne es pati, spētu mani pašu mīlēt tādu, kāda es esmu? Kurš?

Sun, 16 May 2010 21:48:15 GMT

Māsas spēj viena otru saraudināt... Labā nozīmē... Aiz mīlestības.

Bet ne par to stāsts. Es esmu palikusi par gļēvuli. Man šķiet, ka tas ar gadiem nāk. Kad sāc domāt ar galvu. Un ir tādas bailes no kaut kā, kā nav, bet ir bail zaudēt. Ir tā, ka ir kāds, kam vēlies būt līdzās, bet viņa tur nav. Bet ik pa laikam parādās, tad atkal pazūd. Un, tā kā ir bailes zaudēt, tad samierinies ar to, kas ir. Bet visu laiku galvā jaucas jautājumi par to, kas patiesībā notiek. Bet uzdot bail, bail no atbildēm. Bail aizbaidīt kaut ko, kā varbūt, varbūt nemaz nav. Un, kā lai saņem drosmi pajautāt?

Sat, 24 Apr 2010 20:35:34 GMT

Šodien gari nostrādājās...
Tagad cītīgi drukāju lapiņas jaukā izkārtojumā un mazos burtiņos, ko rīt kabatā ērti iebāzt, jo visa diena jāpavada maratonā, bet 1dien pēdējais eksis. Un šim nu es galīgi nejūtos gatava. Visādi jokaini vārdi jaucas pa galvu, bet nestājas nekādās loģiskajās saitēs. Traki. Un "travel light" nozīmē ne tikai pēc iespējas mazāk mantu, bet arī pēc iespējas mazāk drēbju. Un rīt sola lietu. Un vispār...

es esmu satraukusies. Visu laiku dzīve kaut kā peldēja un viss sanāca, bet tagad tas eksis un es galīgi nekā... un šitā uz pēdējo...

Laba ziņa, pirmdien varēs savākt vello rāmi, būs jau pārkrāsots un nožuvies... :)

I need a miracle!!!

Fri, 23 Apr 2010 11:27:10 GMT

Viens no maniem mīluļiem tagad suņu debesīs spēlējas ar lielu steika gabalu... Un es nevarēju būt līdzās, lai paturētu ķepu...

Sun, 11 Apr 2010 20:19:42 GMT

Jocīgi ar tām lietām dzīvē dažreiz. Dažkārt divas, savstarpēji nesaistītas dziesmas var novest pie trešās, un atklājas kaut kas pavisam jauns.

Un secinājums - I'm in love with the beautiful stranger.

Bet, ko tas nozīmē, to zinu tikai es...

;)

Mūžīgie jautājumi...

Tue, 06 Apr 2010 22:05:29 GMT

"es nezinu, kā man būt"

...un kā vienmēr, ko lai dara, ja pateikt ir bail, un uzrakstīt nevar... Vai visu noklusēt, vai skaļi kliegt?

Priecīgas Lieldienas

Mon, 05 Apr 2010 00:13:45 GMT

Diena, kaut gan pēc negulētas nakts, sākās ļoti jauki. Biju ar māti un māšuku uz Richmond Park briedīšus skatīties (par spīti tam, ka mans jaunais telefonējamais aparāts mani nedaudz sarūktināja, jo batereja sēdās, un viņš gribēja taupīt un neļāva bildēt, viss bija forši). Ieraudzīju, pielavījos, māšuks mani ar briedīšiem noknieba.
Tad netradicionāli Lieldienām saēdāmies suši. Jāpiezīmē, ka suši nebiju iekšā ņemusi sasodīti ilgi. Un vietā, kur ēdām, bija feina lieta, ja dzer tikai ūdeni vai ņem miso zupiņu, tad maksā vienu reizi un Tev lej, cik tik vari dabūt iekšā (tikai par 1.70). es iekšā dabūju 5, tad sāka palikt grūti.

Bet visu nedaudz sabojāja lielais sagurums, kas krājās pēdējās dienās, ka tik mājās un kājas atšaut, tāpēc ciemos pie olu dauzīšanas nebraucu. Neapēdu nevienu olu pa visu dienu. Bet tas darba un skolas stress, ar visām radu būšanām pa vidu. Un pēdējais piliens sms, kuru nesaņēmu, bet visu dienu gaidīju... Sašuvos, kā tautā saka.

Bet viskijs, filmiņa un kūciņa šķiet manu pasauli lēnām sāk glābt.

Un jā, es iekš IMAX (lielākais skrīns uz šitās salas) skatīju 5dienas vakarā filmiņu iekš 3D "How to Train Your Dragon". Nu, iesaku, riktīgi jauka. Un, beidzot, pārmaiņas pēc, happy endings bija ar negaidītu odziņu. Tik tas galvenais pūķu varonis man ļoti manu kaķi atsita. Ui, sailgojos...

Saldu dusu vai labrīt!

Turam buru!

Priecīgas lietas:

Thu, 01 Apr 2010 00:08:37 GMT

1. no rīta pamodos pirms modinātāja
2. laiks darbā paskrēja nežēlīgi ātri (par spīti tam, ka nestrādāja tel. līdz ar to arī kartītes pretī neņēma)
3. vakariņās bija superīgais borščs, kurš ar katru dienu paliek tik labāks un labāks
4. mana māsa piezemējās un Lieldienas pavadīsim kopā
5. es biju pietiekami laba pret sevi, lai publiski atdzītu, ka esmu sapinusies un nezinu, ko pati daru
6. tēja ar rumu

Un vis priecīgākā lieta ir tā, ka man bija šīs 6 lietas šodien. Un visas mazās laietiņas pa vidu, kas no prāta ātri izmūk un pazūd. Un tad par to optimismu. Es jau arī visu nevaru atcerēties, kas noticis pa dienu, bet tā apziņa, ka ir par ko pasmaidīt, kaut vai tik tā pa jokam, ir tā, kas man palīdz iet uz priekšu.

Un, kas Tevi pastūma dzīvē uz priekšu, uz nākamo dienu, šodien?

Saldu dusu!

Sun, 21 Mar 2010 22:41:07 GMT

Šitā "trakojusi" sen nebiju. Negulēta nakts no 4dienas uz 5dienu skolā nododamā darba dēļ. 5dien vakarā, kad cilvēkiem, kuri strādā nedēļas nogalēs, pēc prātīguma jādodas pie miera laikus, uzņēmu ciemos aliņu un rumiņu kopā ar filmu, kā rezultātā atkal tik dažas stundas miega. Vienīgais labums, ka 2 kolēgām bija pavisam sūdīgi, man vienkārši reiba un bija prieks. 6dien vakarā tā kā būtu varējusi gultiņā lēst, bet ledusskapī bija aizķērušies 3 aliņi. Ui, ui, ui... Šovakar jau 7pm bija miegs acīs, bet pieķēros beidzot pie muskuļiem - jāgatavojas tiem eksāmeniem... Un kāpēc es tagad vēl neguļu? Rīt skola, haltūras, īsfilmas. Šitā tak nevar!

Bet patīk...

:)

It just made my day! :)

Thu, 18 Mar 2010 11:36:50 GMT

http://www.youtube.com/watch?v=Cbk980jV7Ao&feature=player_embedded#

Thu, 18 Mar 2010 11:03:49 GMT

Superstitious robots' mumbo, jumbo!
Mumbo, perhaps. Jumbo, perhaps not!

Interesanti, ka kaut kāda epizode no Futuramas var būt tik nozīmīga, ka parādās Wikipediā!

http://en.wikipedia.org/wiki/The_Honking

Kas ir pavasaris...

Wed, 17 Mar 2010 21:50:09 GMT

Zinu, ka Latvijā tik "sniga sniegi, putināja" (krupis vardi kutināja), bet Londonā sniegpulkstenīši jau tūliņ būs noziedējuši. Bet kaut kā izpalika tā sajūta, kas parasti ir Latvijā, kad snieg sniegi, tuvojas plūdi, dienas gaišākas un ir lielā gaida. Jau otro gadu izpalika. Un tas jau tikai tādēļ, ka šeit jebkurš smagāks nokrisnis par lietu tiek uzskatīts par dabas katastrofu. Un tas pats ilga tikai pāris nedēļas, nebija pat tik daudz, lai no kalniņa uz dibena nošļūktu.

Un pavasaris... Jā, ir silti. Šodien uz vello rāpos t-kreklā, lai gan tāpat vazājoties gan joprojām pavēss. Bet vakar parki un dārzi. Pie ūdens pasēdēt, uz ūdensputniem paskatīties, aizvērt acis un uz brīdi pilnīgi aizmirsties, baudīt saules rotaļas sejā un tādu sen nesajustu mieru, aizmirst pasauli ar visām tās būšanām un nebūšanām, dzirdēt vēja maigo šalkoņu koku lapās un priecāties par to, ka vienkārši esi...

Pavasaris, tā ir laime, kurā gribas dalīties, bet tikai ar smaidu un pieskārienu, jo bail iztraucēt mirkli...

Sun, 15 Feb 2009 14:13:27 GMT

Lieta, kas man liek aizomāties jau kādu mēnesi... Pie blakus mājas stāv Bentlijs, tīri glīts, sportisks vāģītis... Bet! Es dzīvoju guļamrajonā, kur pie mājām, neievietojot savu auto stāvvietā, atstāt mašīnu var tikai tie drosmīgie, kuru mašiņam jau ir tāda "vērtība", ka par tā aizdzīšanu nebūtu jāsatraucās. Arī pieņemot, ka šim Bentlijam ir ūber-ūber-moderna pretaizdzīšanas sistēma - pagalmu ceļus neviens netīra, tie ir kā slidotava. Un Bentlijs ir noparkots vēl arī tādā kā līkumā/ieliekumā, kur ui, ui visi traucas un slīd uz nebēdu. Man vienam draugam jau lejā sasita autiņu. Ai, ai, vai nu cilvēks ir pilnīgi ķerts vai arī par daudz biezs (tad kāpēc dzīvot guļamrajonā?!), lai satrauktos par to, kur viņa autiņš stāv.

Thu, 12 Feb 2009 18:57:25 GMT

13 vīri uz miroņa lādes
jo-ho-ho
pudele vīna un pelējis siers

:D

Fri, 06 Feb 2009 18:00:29 GMT

Nice...

Ienīstu Neldu - akcija manām vājībām - Sniga bumbām, tomātu sulai un briseles kāpostiem...

Rīt pēdējā d.d.! Un tad atkal bezdarbnieks! (ziņās tikko teica, ka no $ 4 no working people)

Nice...

Bērnība

Sat, 31 Jan 2009 10:23:55 GMT

Izlasot tvarj širīta rakstiņu, izdomāju, ka ir laiks pastāstīt šo stāstu visiem

Māte bērniņiem regulāri gatavo saldo ēdienu "ziedu piens" (biezpiens, piens, cukurs). Bet parasti paspēj to izdarīt kamēr bērniņi guļ. Te nu vienu dienu meitiņa ienāk virtuvē un paprasa "ziedu pienu". Mātei nav laika visu pienācīgi sagatavot, tāpēc cukurs nepaspēj izkust. Pēc laika māte skatās, meitiņa sēž un aizdomīgi ēd "ziedu pienu".
Māte: "Bērniņ, velc karoti pa dibenu, tur vairāk cukuriņa!"
Meitiņa paskatās, vai māte nopietni, nolaiza karoti un ar slaidu loku nolaiž karoti pa dibenu.

P.S. Meitiņa = es!

Wed, 28 Jan 2009 20:14:58 GMT

ui...

Spēlējot "Alisas"

Mon, 26 Jan 2009 18:18:06 GMT

Svešs Homo sapiens = Nepazīstams cilvēks

Thu, 22 Jan 2009 17:02:59 GMT

Skvoshs nogalina... Labaa noziimee...

3,6

Wed, 21 Jan 2009 21:35:11 GMT

Šodien uzzināju, kā iepirkties Rimi par 3,60 Ls, lai pārtiktu 3-4 dienas. Tas jau nederēs kārtīgam ēdājam, bet, ņemot vērā manu pēdējā laika dienas režīmu, zāļu devu (kuras iespaidā negribas ne ēst, ne gulēt). Ēdu tik tad, kad vajaga (kad jādzer zāles) un kad sāk dedzināt kuņģi.

Tātad: āboli, Latvija, 2. šķira, 2 pakas Rimi piena, 10 olas, liela burka h2o. :D

Redzēs, kas no manis paliks pāri! :D

Tue, 06 Jan 2009 13:32:08 GMT

- Love is a four letter word.
- That's it?
- That's it!

The 11th Hour

Mon, 05 Jan 2009 08:35:57 GMT

Vakar paskatījos filmiņu "The 11th Hour". Vecā, labā tēma par globālo tārpošanu (zinu, nava nekā smieklīga, bet pāris no tiem amerikāņu akcentiņiem tiešām liek vārdam warming izklausīties nevis pēc sasilšanas, bet tārpošanas (worming)); tātad, globālo sasilšanu, skatoties uz to no viedokļa, ko sliktu cilvēki dara, kāpēc neviens no situācijas uzlabošanas plāniem netiek īstenots utt. Tīri tāda interviju filmiņa, kur runā dažādi gudri cilvēki no visādām zinātniskajām jomām.

Bet viens teksts, James Hillman, Psychologist, īpaši iekrita "acīs":

"We are physically numb; I mean we numb our senses from morning till night. Weather it is with noise or loud music, or light at night. So nobody sees the beauty. If we lost a feeling of the beauty in the world then we are looking for substitutes Eric K. Alford said “You can never get enough of what you don’t really wont”, meaning we rush around permanently needy, but the lost, feeling of lost, is that what we lost. What we lost is the beauty of the world and we make up for it tempting to conquer the world or own the world, posses’ world."

Vairāk par filmu: http://wip.warnerbros.com/11thhour/mainsite/site.html

P.S. Sorry, par to, ja kādas kļūdas tajā angļu tekstā, pati norakstīju ;)

Sniegs

Fri, 02 Jan 2009 09:08:14 GMT

Jau otro nedēļu veiksmīgi slimojos pa mājām. Izskrēju nopirkt paciņu cigarešu. Jauki jau tā brist pa tikko uzsnigušu, mīkstu sniegu, kur vēl nav iemītas pēdas, jauki, lēni krīt sniegs, kas pārvērš tevi par kupenu (tas nu gan nav jauki brīdī, kad veikalā vai mājās tiec siltumā un sāc kust). Liekas, ka pa JG ar tām raķetēm gaisā uzgājuši arī cilvēki, jo bez sētnieka un pārdevējas neviena cita cilvēka neredzēju. Pat kustošu mašīnu ne...

P.S. Lai nopirktu paciņu cigarešu un jogurtu ir nepieciešams 2x vairāk laika kā pirms JG. PVN likmes paaugstināšana pat vietējās kiosk-bodītes ir pārvērtušas par kases aparātu pārprogrammēt-nepagūšanas upuriem. Man šķiet, ka pārdevēja sevi apkrāpa par dažiem santīmiem... :(

Wed, 31 Dec 2008 19:09:47 GMT

- Laimīgu Jauno gadu!

- I vas tudaže!

:p