![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
ljaunumz @ : Sapņoju?!Vienkārši tāpat, bez kāda iemesla, stāvēja kalnā, sasalušajās smiltīs un ļāva trompetes skāņām plūst pāri pelēkajiem koku stumbriem aukstajā rīta gaisā... klausītāju viņam nebija, tik vienīgi līdzpaņemtais suns, kurš tupēja turpat blakus un vērās saimniekā vai arī klausījās mūzikas instrumenta rāmajā plūdumā, nudien nezinu, bet nav arī būtiski. It kā tas tā dīvaini un savdabīgi, bet no otras puses tik skaisti un vilinoši... drēgna rīta dūmaka, pirmie saules stari, sasalušas smiltis, klusums un tad pēkšņi kā putnu dziesmas atskan trompetes īsi-stieptie kaujas saucieni, miega dziesma un pulsējošā melodija... gribās uz brīdi apstāties paklausīties, bet nē, tad zustu burvība un pirmatnība, jāturpina ceļš...