Good&Evil

ljaunumz @ 21:37: Tā nevilšus skatoties uz Forum cinemas biļeti "Manas melleņu naktis" nācās aizdomāties. Atceroties to kā jauka vakara iesākumu, prātā iezogas atmiņas par pasākumiem, ko varētu likt zem nosaukuma "Manas mola naktis". Tādi spontāni nakts pasākumi, ar domu atrast jūru, vēju un trakas izjūtas. Kā likums tas noticis daudzmaz vējainos un vētrainos laikapstākļos. Lai arī ne pārāk bieži pasākumi, tomēr katrs ar savām unikālām izjūtām, emocijām un domām. Man un līdzbraucējiem. Tas viss gluži kā neredzams spēks tevi virza pretī šim zināmajam nezināmajam un mudina izjust.

Pati nakts jau tur ir samērā spocīga, it īpaši ziemā, kad proželtoru gaismas spīd starp piķa tumšiem koku stāviem. Tad krasts, navigācijas gaismas, bākas uguns un ceļš, kas tālumā ietinas tumsā. Un katrs solis tālāk iesit vairāk vēja un jūras smaržu degunā. Un protams naksnīgie viļņi, kas ar nebeidzamu spēku sitās pret akmens ķermeņiem ūdenī. Ziemā arī ledus, nedrošība un sajūta, ka velk uz kādu malu, kur nesaskatāmi dziļs ūdens tā klusējoši kādu gaida. Un galā tā sajūta, ka atrodies uz mazas saliņas lielā ūdens klajumā, un vairs nevar saprast kur beidzas jūra, kur sākas debesis, viss vienā saplūstošā masā. Tik vienā pusē redzamas ostu gaismas, kas atgādina par realitāti...