![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
ljaunumz @ : Peļķe tikko bija uz ielas, mļeBet ko gan es te muldu. Pilnīgas muļķības, vai ne?
Katram ir auto un neviens nav aplikts. Iekāpju savā `82 gada izlaiduma tjūnētajā (!) Opel Kadett un "rāmi" dodos uz darbu. Tas nekas, ka izpūtējs izrūsējis, rūc... (zilās gaismiņas un paštaisītais antispārns taču izskatās "kruti") Salonā tā skaņu itin labi noslāpē jaunākais Pioneer "Dēvēdē čeiņdžeris", tumbas loģiski ar "sabvūferi" un visiem dārgajiem vadiem. Kada gan man daļa kā tas izskatās/izklausās no malas. Man ir "muzons" un kas notiek uz ielas mani daudz neinteresē. Visi taču paliek dzīvi, kur pamats uztraukumam? Slapš, peļķes... 6 apšļakstīti gājēji Valdemāra ielā, 8 vēl kur citur. Nu sore, peļķes tak ir visur. (TĀS vairojas, izplatās.. nē, nē!!) Nav ko līst tik tuvu ielai, redz, ka man jāsteidzas, tūlīt sākas darbs un esmu izsēdējies "korķī". Ātrumu nepārsniegt taču nemaz nevar, lai paspētu uz visiem "zaļajiem" un neatļautais kreisais pagrieziens jāizdara maksimāli ātri...
Kāds gan Opel... tas taču ir smieklīgi. Īsti vīri izvēlas Bēemvē. Iekāpjot tajā jau sajūtu enerģijas pieplūdumu. Loceklis man pastiepjas 2x garāks (neattiecas gan uz daiļo dzimumu, kas nebūt nemēdz negrēkot), jūtos pācilāts. Jā, tas ir spēks. :) Un protams bez tjūnēšanas nav aršana. Spoileri, neons zem auto, uzlabota izplūdes gāzu sistēma, tas piederas pie lietas. Nu un kas, ka īsti nevelk 150 pa Marijas ielu, bet tā Mazda taču jāapdzen. Jo skaļāk motors iegaudojās jo foršāk. Agresīva braukšana, muļķības esmu pilnīgi mierīgs, līdzsvarots, apdzīšanas virtuozitātē man nelīdzinas neviens, pretējā josla - bīstami, protams vecu onkuļu pasakas. Uz ielas tak jāparāda uz ko šī mazulīte ir spejīga. Pagriezieni, stop zīmes, labā roka, spoguļi, gājēju pārejas, peļķes, ietves... kāda man gar to daļa? Esmu taču nopietns biznesa cilvēks, nav laika, jāsteidzas, jāsaglabā imidžs...
Nedaudz pārspīlēti, bet līdzīgas domas rodas pavērojot kaut uz brīdi mūsu cēlo šoferīšu izturēšanos uz ielas, pat sausā laikā tukšās ielās. Tāpat domāju cik ilgam laikam būs jāpaiet un nāvinieku statistikai jādubultojas, lai apjēgtu, ka tas var notikt ar mani un jebkurā brīdi.
Un vispār izklausās neierasti morālistiski. Ak, kā gan es varu tā runāt :)