Good&Evil

ljaunumz @ 16:26: no A uz B
Ja tā padomā, man nekad nav bijis īstu, izjustu, dziļu un dvēseliski tuvu draugu. Ir bijušas tikai pazīšanās, paziņas, kolēģi, skolas biedri, bērnības paziņas, pagalma dauzoņas utt. Bet tas viss tikai temporāri - draugs, lai aizietu uz kino, bāru vai koncertu, draugi ar ko spēlēt tenisu, basketbolu vai florbolu, draugu bars ar ko iet sist jānīti, draudzene nedēļas nogalei vai tikai vienai naktij, draudzene ar ko aizbraukt piknikā... vienmēr, pēc vajadzības un pēc noskaņojuma. Taču tikai no punkta A uz puntu B, tālāk ne. Piezvanu, sarunāju, izdaru... tik vienkārši.
Neviens nezin par mani pilnīgi visu. Katrs kādu daļiņu, kas tobrīd aktuāla, to, ko man gribās, to kas man izdevīgi. Dažkārt šķiet pats sevi nepazīstu tik daudz, cik vēlētos. ..no A uz B, C paliek kautkur nebūtībā, arī D un E tāpat, tikai F un K parādās šur tur, tālāk tukšums, un atkal viss no jauna. It kā es dzīvotu tikai konkrētai dienai, konkrētam brīdim... it kā nomirstot katru vakaru un atdzimstot rītos.

Jā, toreiz tā likās labāk un jēdzīgāk. Arī ērtāk, protams. Domāju savādaāk nemaz nebūtu interesanti. Viss mēdza mainīties par 180 grādiem un parāk bieži. Nav vērts, es nodomāju. Un tā arī bija.
Es biju starp cilvēkiem, viņi ap mani, viss bija perfekti un pareizi, bet jau toreiz izauga egoisms, neuzticība, pārliecība un ticība kam citam. Nekad neesmu uzticējies pilnīgi cilvēkiem. Un pat nav tā, ka būtu bail riskēt, atdoties pilnībā un ļauties. Inde ir pārāk dziļi iesūkusies manī, atpakaļceļš ir aizbrucis...
..jo neglābjami vienmēr pienāk brīdis, kad nākas izmantot, piekrāpt, kad mans ego nogrūž visas saistības, atkarības, pieradumus un dodas kaut kā cita meklējumos... es spēju dzīvot tikai pārmaiņās.

mmm... uznāca pārdomas... kā būtu, ja būtu... ja būtu darīts savādāk, bet kā izdarīts izdarīts, tomēr ja būtu iesēja atkārtot, iespējams darītu savādāk, jo neeksistē tāds ideālais ceļš...