Mēs reiz sapņojām, ka varētu nerunāt ar pasauli! |
Jun. 12th, 2010|10:41 pm |
- Mammu, vai Tu mani pagaidīsi? - [*neizpratnē*] Es taču nekur neeju! - Nē...es domāju, vai Tu apsoli dzīvot ilgi!? - Mīlulīt, Tu taču zini, ka ko tādu nevar apsolīt! - Bet... - Es saprotu, ka Tevi biedē, ka manā smilšu pulkstenī sāk aptrūkties smilšu! - Jā...bezgalīgi biedē... *klusums* - Bet,mammu, kad tas notiks, es drīkstēšu paklusēt? - Jā! - ...kādu gadu?! - Nu tieši tā kā mēs reiz būsim sapņojušas! |
|