| Manas mājas Tavos dvēseles plašumos! |
Apr. 9th, 2010|11:30 am |
Tajā dienā, kad es Tevi pirmo reizi satiku...jā, kopš tās dienas manī vairs nekas nav tāds, kāds bijis līdz tam.
Tikai uz īsu brīdi es Tevī vēros, un kad vēlreiz atskatījos, Tevis vairs nebija.
Un zini, jau kopš tā brīža, man ir bijis bail, ka es verētu Tevi vairs nekad nesatikt.
Un tomēr es Tevi satiku...un joprojām, katru reizi, kad mans skatiens satiek Tavējo, es viegli notrīsu, jo manās acīs visvairāk var lasīt to, ko skaļi teikt es nedrīkstu...
Es varu aiziet un Tu vari neatgriezties, bet Tavu skatienu es ilgi nesīšu sev līdzi.
Zini, es reiz neticēju, ka var iemīlēt no viena skatiena.
Bet nu man Tevi cauri mužam līdzi jaaiznes, kā pierādījumu jaunas ticības brīnumam...
|
|