Es atnācu mājās, ...

Wed, 09 May 2007 19:30:58 GMT

bļins, jau atkal neizdodas noturēties pie plānotā - ēst tikai tik, cik minimāli nepieciešams. kā pienāk vakars, tā roka pastiepjas pēc riekstu saujas, kāda salduma un vēl nezin kā, tikai tādējādi jau diez vai izdosies atbrīvoties no tauku "rokturīšiem" uz gurniem. kaut kā pavisam nemanot ziemas gaitā svaram pievienojušies ~5 kilogrami, kas ne lūdzami nekust no vietas (lasīt - no gurniem un augšstilbiem). pašiedvesma, kas pāris gadus atpakaļ palīdzēja atbrīvoties no stipri vien vairāk svara vienībām, šoreiz kaut kā nepalīdz. arī rītos no gultas neizdodas bieži vien neizdodas izvelt laicīgi - lai pagūtu pieveikt rīta skrējienu. kaut kas nav kārtībā ar motivāciju varbūt? bet it kā taču vēl aizvien tikpat ļoti gribas būt skaistai, slaidai, vieglai....
viss, pietiek, jāsapurinās atkal. rīt no rīta - 6-os augšā bez ierunām! es taču to varu! ja iepriekš varēju, tad kāpēc gan tagad nevarētu? :)

Tue, 24 Apr 2007 15:24:29 GMT

vakarnakt iemiegot, uzradās dīvainas vēlmes. fantāzijas, kas tomēr iekšēji gribas tikt īstenotas. par spīti līdzās miegā rāmi elpojošam vīrietim, par kuru, ne mirkli nešauboties, varu teikt, ka "Mīlu!", domās veldzējos cita skāvienos. toreiz, kad bija iespēja, pilnīgā tuvība izpalika, biju pārāk jauna, tālāk par skūpstiem un glāstiem neļāvos. tagad - tagad labprāt gribētu izbaudīt ko vairāk. bet varbūt tieši tāpēc arī gribas - ka toreiz izpalika?
sirdsapziņas pārmetumus šoreiz iemarinēšu 3-litru burkā.

Tue, 24 Apr 2007 15:18:02 GMT

... un mazliet esmu sabijusies. bet mazliet tomēr nē. lielās domas pagaisa tālēs zilajās, bet tomēr zinu, ka viņas atgriezīsies. lai materializētos šeit. īstajā brīī, īstajā laikā. te. ne tagad. kaut kad.