(e)

Vakardiena bija čīlīgā ceturtdiena. Foršs mieriņš, laba mūzika uz ausīm un maza nojauta, ka pavasaris ir tepat blakus.

Uzpīpēt un gulēt.
Mājasdarbi beidzot izpildīti.

Esmu tik ļoti nogurusi.
Gribas izrauties no sabiedrības, bet tad, kad tas beidzot būtu izdevies, viņa velk mani atpakaļ, turklāt ar ārprātīgu spēku.

Man, kā jau visiem, protams, patīk, ja par izmaiņām plānos paziņo "laicīgi".

Dzīve iebīdījusies tādā visnotaļ patīkamā gultnē.
Notiek tieši tas, kam ir jānotiek.
Viss vienkārši.

Man vienkārši patīk iet gulēt iespējami vēlu.

24.02.2007 - diena, kad virsū sagāžas maksimāli daudz ziņu. Parasti jau ir tā, ka, jo tālāk no notikuma, jo tas kļūst nenozīmīgāks. Taču ar šo te ir pilnīgi pretēji - uzzinu arvien jaunus faktus un detaļas un tas viss liek tā nopietni aizdomāties.

Mazliet pēc 8:00 man zvana Signe, lai pateiktu, ka nomirusi mana žurka. Pēc apmēram pusstundas zvana Ingus, lai pateiktu to pašu, kā arī to, ka Rūdolfs no rīta piecēlies bez matiem, proti, kāds tos šim pa nakti noskuvis, noplēsis, nu vai kaut kā tā. Maķenīt vēlāk zvana Edgars un jautā, vai negribu atbraukt pie šā uz ofisu, pakavēt laiku. Nu, un mana rīta traucēšana beidzās ar Arņa īsziņu, kurā viņš vēlas zināt, kā angliski ir "dzimumatkarības".
Nudien, mierīgs svētdienas rīts.

Tikko, sēžot pīpētavā sapratu, ka esmu nogurusi no baļļukiem; to pēdējā laikā ir bijis tik daudz, ka, šķiet, visa ballēšanās enerģija ir izsmelta. Pārmaiņas pēc ir vēlme pēc kaut kā mierīga.

#1 - Es šodien esmu piedzēries, piedod.
#2 - Man ir nu tāāāāds pālis, vienkārši briesmīgs pālis, mani piedzirdīja.

Izstāstiet, kur cilvēkiem prāts jau ceturtdienā dzert ?