(e)

Pirmo reizi mūžā esmu ataudzējusi nedaudz garākus nagus un nu man sāk likties, ka ir maķenīt grūtāk spiest klaviatūras podziņas. Bet pagaidām jūtos labi, man patīk.

Sasodīts, piekodos. Lai gan tā nemaz nebija domāts. Labi, ka klaviatūru vēl redzu :)

Pēdējās dienās kaut kā ļoti iepaticies tamborēt. Jā, galīgi nestilīga nodarbe mūsdienīgai jaunietei, taču man vienalga un es tik turpinu.

Tā vien gribētos pačīkstēt par to, cik viss ir slikti, bet tas jau itin neko nemainīs. Ja nu vienīgi uz pāris minūtēm radīs ilūziju, ka kļuvis vieglāk.

Ir lietas, no kurām kaut kas tiek gaidīts un ir vilšanās, ja nenotiek gluži tā, kā gribēts.
Bet ir tādas, no kurām nevajag neko gaidīt, jo jau iepriekš zināms, kā būs.

Jau nākamnedēļ - 1.jūlijā - stāsies spēkā valdības noteiktā jaunā biļešu cenu politika visos tālsatiksmes autobusu maršrutos visā Latvijā. Vienotais braukšanas tarifs tiek paaugstināts līdz 2,2 santīmiem par kilometru, bet katram pasažierim vēl piedevām būs jāmaksā 40 santīmu par to, ka autobusā būs iekāpis. (www.financenet.lv)
Pilns raksts šeit.

40 santīmu iekāpšanas maksa - nudien ģeniāli. Varbūt pie reizes varētu paprasīt arī maksu par vietas ieņemšanu, stāvēšanu, somas novietošanu un arī izkāpšanu ?

Šito te spēlīti var uzspēlēt un iegūt diezgan interesantus rezultātus ;>

Jau otrā reize, kad bārā ar mani iepazīstas puisis, kuram vārdā Mārtiņš un kurš ir no Kurzemes. Gadās.
Un jā, kopš piecēlos trešdien plkst. 08:00, neesmu gājusi gulēt. Gandrīz 36 stundas nonstopā - neslikti.

"Everybody talks about going away, everybody talks about being away...but who knows that returning is maybe the most difficult?"