(e)

Man jau kuro dienu pēc kārtas sāp galva, bet pa šo laiku esmu jau tā pieradusi, ka tas šķiet pilnīgi normāli.

Skatoties Linča "Wild at heart" sapratu, kāpēc man tik ļoti patīk pīpēt.

Vakar ar 2 draudziņiem aizgāju uz pulsĒ, kur mēs visi tā draudzīgi sadzērāmies šņabi, ēdām cukuru pie bāra letes, darījām visādas muļķības un es vēl pamanījos uzvarēt derībās, dabūdama bārmeņa telefona numuru. Mājup ejot, sanāca doties gar Okupācijas muzeju, pie kura, protama lieta, bija pavisam tukšs, nemaz nesalīdzināt ar šodienu, kad cilvēki sadrūzmējušies viens pie otra, lai tikai varētu redzēt salūtu.
Mājās, pēc tam, kad bijām saēdušies kaut kādas sviestmaizes un izrijuši kukurūzas bundžu, devāmies gulēt un man šķiet, ka visi ļoti ātri aizmiga.
Pēc piecelšanās (ap 12:00) sekoja kaut kāds rīta delīrijs un es nevarēju saprast, kādēļ man tāds sabudzējies noskaņojums, taču, kad draudziņi aizgāja prom, es sapratu, ka īstenībā vēl joprojām esmu maķenīt pālī.

A vot vienkārši aizgāju pie frizieres, pateicu: "Grieziet" un tagad man ir tik īsi mati kā vēl nekad.
Jūtos patiešām superīgi, burvīgi, neatkārtojami.

Ir piepildījies viens mazs sapnītis.
Tagad man ir pirmie plāni attiecībā uz jauno 2009. gadu un es pavisam noteikti zinu, ko darīšu laikposmā no 2. līdz 8. aprīlim :>

Tikko gar pašu logu aizšāvās raķete ar tik skaļu "fržžžžž", ka es pat salēcos. Acīmredzot, kāds, tur lejā, svin Lāčplēša dienu.

Man patlaban nav nekas sakāms. Ne labs, ne slikts.

Dzimšanas dienas ballīte nosvinēta godam, kaut arī atmiņā ir šādi tādi iztrūkumi. Bet kopumā tāds visnotaļ patīkams pasākums un varbūt kādreiz man būs luste kaut ko tamlīdzīgu atkārtot.

Gandrīz 24 stundas bez cigaretes. Ilgākais periods pēdējā pusotra gada laikā.