(e)

Pēc stundas man jāierodas vienā diezgan oficiālā skolas pasākumā, šķiet, saistībā ar sasniegumiem mācību priekšmetos vai kaut kā tā. Skola mani ir ielūgusi. Redz, cik glauni.
Bet ja godīgi, tad man nav vēlmes tur rādīties. Esmu pārāk sadomājusies visvisādas lietas, par kurām tikpat labi varētu arī neuztraukties, tomēr tās nav tik mazsvarīgas, lai vienkārši izzustu no prāta.
Šodien aizgāju uz bibliotēku, paņēmu Andras Neiburgas grāmatu. Izrādījās, ka tur viens tāds stāsts "Elīna ir laimīga". Lasīšu pašu pirmo.

Tikko iekš draugiem.lv nejauši atradu kādu paziņu no senajām dienām. Un tagad nezinu - rakstīt vai nerakstīt, jo varbūt beigās viss būs kā parasti, kad satiekoties tā īsti nav ko teikt un iestājas mulsinošs klusums.

Neciešu pirmdienas.
Šķiet, ka šo es varētu rakstīt katras nedēļas iesākumā.

ĀĀĀ, mani kaimiņi nopirkuši karaoke un nu kauc pilnā rīklē dažnedažādas krievu balādes. Kaitinoši un smieklīgi reizē.

Bet vai jums nekad nav gribējies tā paņemt un piekāst apkārtējos un visu to, ko viņi no jums sagaida un aizbraukt, piemēram, uz Spāniju. Vai Mozambiku. Vai jebkur citur. M ?

Atnāca kaimiņiene no apakšstāva un palūdza, lai ierakstu viņas 8-gadīgajam sīcim kaut kādu enerģisku mūziku MP3 pleijerī. Nu ko, sametīšu iekšā kaut ko no ragga jahngle, kaut ko no dnb un vēl šķipsniņu pozitīva house. Lai jau kratās pa māju ;)