Es juutu, ka buus paarmainjas. Pienaaks briidis, kad sapratiishu - nu viss ir tapis savaadaaks. Buus jaapierod pie jauniem dziives ritmiem, liidz ar to vajadzees mainiities arii pashai, bet tas jau pieder pie lietas un par to es nesatraucos. Vakar sarunaajos ar labaako draudzeni, ziniet, ar vinju ir taa: esam paziistamas jau ilgi, bet vinjai allazh ir kas nezinaams un nedzirdeets sakaams. Mums vienmeer izdodas patiikamas sarunas, bet tikai vakar sapratu, ka vareetu puspasaules atdot par shiim sarunaam, par to, lai taas nebeigtos, lai vienmeer buutu taa forshaa apzinja - vinja ir tikai telefona zvana attaalumaa. Es piezvaniishu, vinja atnaaks. Neko nejautaas, vienkaarshi uzklausiis un buus kaartiibaa. Atpakalj vecajaas, iebrauktajaas sliedees.
|