Nez, kur gan palicis viss tas, kas agrāk šķita labs vai pozitīvs, tas, kas sagādāja prieku, tas , kas rosināja smaidu ? Viss tas ir kaut kur nozudis, palikuši vien pelēcīgi pelni . Sēdi un rušinies pa tiem, cerībā atrast kaut ko tādu, kas vēl nav sadedzis ikdienas steigā un ko nav saminuši apkārtējo dubļainie zābaki. Varbūt šis vienkārši ir kārtējais brīdis ,lai pārvērtētu tos, kas ikdienā ir ar man apkārt, pārdomāt to, vai kādām nenozīmīgām lietām es nepiešķiru pārāk lielu vērtību. Vajadzīgas pārmaiņas. Vajadzīgs iemesls, lai no pelniem varētu dzimt Fēnikss.
Atradu šo te nejauši klaiņojot pa Sviesta Cibas neskaitāmajiem žurņiem. Pilnībā piekrītu tam komentāram, kas ir zem saraksta.
|