(e)

Esmu veiksmīgi uzņemta Madonas Valsts Ģimnāzijā. Šodien uzzināju šo prieka vēsti, kā arī ieraudzīju lielāko daļu no saviem jaunajiem klasesbiedriem. Teikšu atklāti, bez aplinkiem - jaunā klase man šķiet visnotaļ derdzīga. Iemesls tam ir klases sastāvs [ lielākā daļa ir ļautiņi no dziļiem tundras laukiem ].
Ienākot potenciālajā klases telpā, uzreiz, bez liekiem vārdiem ieņēmu vietu pašā telpas labajā stūrī, pēdējā solā. Tā nu būs mana mītnes vieta tuvākos 3 gadus. Cerams, ka neviens urlis/urle nesadomās meklēt kašķi un atņemt manu vietu, citādi nebūs labi [patiesībā tas būtu diezgan jauki, būtu iemesls lieku reizi saliet pa muti].
Savu topošo klasi esmu sadalījusi 2 neproporcionālās daļās, t.i. lūzeros[21gb] un savējos[9gb]. Vispār, ir jau diezgan nepareizi spriest par cilvēku tikai pēc tā, kā viņš izskatās, bet attiecībā uz tundriešiem es neesmu radusi darīt savādāk. Kamēr skolotāja sauca vārdus un uzvārdus, un nosauktais piecēlās, es savā blociņā izdarīju šādas tādas piezīmes par dažiem īpaši izciliem eksemplāriem. Tā nu tur tapa ierakstīts Betmens, Totalitārā lose, Čikita, un vēl šādas tādas personas. Vienīgā lieta ,kas patiešām priecē ir tas, ka mācīšos vienā klasē kopā ar Kalvi un Šamani,tātad viss vēl varbūt nebūs TIK bezcerīgi.