shoriit pamodos no kaiminju muuzikas, kakja dauziishanaas un savaam aizkaltushajaam aciim. mati pinkaini, brunchi drausmiigi saburziiti, saap veeders un gribas buut vienai. klausiijos muuziku un atkal gaaju pa ielu kaa puseena, puscilveeks, treshdalja mironis. veci cilveeki paliek tik vientulji,ka tiek vesti uz slimniicu tieshi vientuliibas un nevis slimiibas deelj. jaabaidaaas. es neprotu formuleet savu staavokli, jo man ir paranoja, ka kaads var izlobiit mazliet par audz informaacijas no shiem textiem un tas var naakt man par ljaunu. taadeelj lietas saucu vinju neiistajos vaardos. ko gan es uztraucos, sho textu ganjau tikai kaads garaamejot izfiltrees taa neviizjiigi, bet es nespeeju nedomaat par daudz. negribaas kaut ko salaist deelii. tieshaam paranoia talk.
Maijs 2006
|
pinkas
|