![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ak dies.
Es tik ļoti saprotu par ko ir runa.
Mans māmuķītis jau aptuveni gadu nav mani uzturējis. Ļoti labi iekārtojusies, zin, ka Kārlis jau mani pabaros, badā nenosprāgšu.
Es jau arī neko neprasu, staigāju ar biksēm, kurām nav pogas priekšā, apaviem, kuros smeļas ūdens un ja kārlim nav naudas, ēdam vecus konservus, kurus māmiņa atved no savām mājām manis uzturēšanas nolūkos, jo tas taču nekas, ka termiņš beidzies 2003.gadā. Un pat tad, kad es paprasu, ka tiešām vajag, viņa vēl domā..Sievišķis aizgājis no darba un tagad vēl stāsta, ka man esot jāmeklē darbs. Ai, dusmas, šai bezdarbnieku pabalsts pēdējos trīs mēnešos vien 5simti. Man nemaz domāt negribas, kas viņai ir maksāts pirmajos 3mēnešos un viņa nav varējusi man iedot neko.
Lieldienās pateicu, ka man tupeles krīt no kājas nost, ka vajag jaunu kaut ko nopirkt. Pamāja ar galvu, katrā ziņā, neizskatījās noskaņota uz naudas iedošanu. Vēlāk laikam ieraudzīja, ka man papēdis lien no zābaka laukā. Iedeva 20 latus. Nākamajā dienā saruna..
Evija:"bērns ir jāuztur arī tad, ja tu ar viņu nedzīvo kopā"
Mamma:"ko tad tu domā es neuzturu?"
Evija:"cik tu esi iztērējusi uz viņu pēdējā mēneša laikā?"
Mamma:ilga klusuma pauze"pietiekami.."
Vakar mamma zvana un saka, ka ir man ieskaitījusi naudu. 10ls, kurus es izkāsu par dārzeņiem zupai, maizi, krējumu, pienu, biezpienu. Īsta ballīte, mums beidzot ir ko ēst. Šodien zvana lai pateiktu, ka ir ieskaitījusi vēl 5ls.
Laikam nobijās. Es patiesībā neatceros kad pirms tam es vispār turēju rokās naudu..
Dzīvojām pēc principa, Kārlis atnes, es uztaisu, Tonijs piecūko, es nomazgāju.
___
Turies. Pārdzīvosim krīzi, sasniegsim pilngadību, dabūsim doktora grādus un pelnīsim miljonus savās personīgajās firmās. :D
Es tik ļoti saprotu par ko ir runa.
Mans māmuķītis jau aptuveni gadu nav mani uzturējis. Ļoti labi iekārtojusies, zin, ka Kārlis jau mani pabaros, badā nenosprāgšu.
Es jau arī neko neprasu, staigāju ar biksēm, kurām nav pogas priekšā, apaviem, kuros smeļas ūdens un ja kārlim nav naudas, ēdam vecus konservus, kurus māmiņa atved no savām mājām manis uzturēšanas nolūkos, jo tas taču nekas, ka termiņš beidzies 2003.gadā. Un pat tad, kad es paprasu, ka tiešām vajag, viņa vēl domā..Sievišķis aizgājis no darba un tagad vēl stāsta, ka man esot jāmeklē darbs. Ai, dusmas, šai bezdarbnieku pabalsts pēdējos trīs mēnešos vien 5simti. Man nemaz domāt negribas, kas viņai ir maksāts pirmajos 3mēnešos un viņa nav varējusi man iedot neko.
Lieldienās pateicu, ka man tupeles krīt no kājas nost, ka vajag jaunu kaut ko nopirkt. Pamāja ar galvu, katrā ziņā, neizskatījās noskaņota uz naudas iedošanu. Vēlāk laikam ieraudzīja, ka man papēdis lien no zābaka laukā. Iedeva 20 latus. Nākamajā dienā saruna..
Evija:"bērns ir jāuztur arī tad, ja tu ar viņu nedzīvo kopā"
Mamma:"ko tad tu domā es neuzturu?"
Evija:"cik tu esi iztērējusi uz viņu pēdējā mēneša laikā?"
Mamma:ilga klusuma pauze"pietiekami.."
Vakar mamma zvana un saka, ka ir man ieskaitījusi naudu. 10ls, kurus es izkāsu par dārzeņiem zupai, maizi, krējumu, pienu, biezpienu. Īsta ballīte, mums beidzot ir ko ēst. Šodien zvana lai pateiktu, ka ir ieskaitījusi vēl 5ls.
Laikam nobijās. Es patiesībā neatceros kad pirms tam es vispār turēju rokās naudu..
Dzīvojām pēc principa, Kārlis atnes, es uztaisu, Tonijs piecūko, es nomazgāju.
___
Turies. Pārdzīvosim krīzi, sasniegsim pilngadību, dabūsim doktora grādus un pelnīsim miljonus savās personīgajās firmās. :D