Par visu un neko
Tā, man laikam ir problēma. šķiet, ka to jau nojaušu kādu laiku, bet tagad to tā pavisam arī uztveru. Problēmu rada cilvēks, kuru satiku pēdējo reizi pirms vairāk kā gada unnn.. kurš vēl jo projām nav pametis manu prātu, un tas nav labi. Man ir vairākas teorijas par to, kāpēc ar mani tā notiek un drošvien visas šīs terojas ir atbilstošas, bet tas nemaina to, ka tā ir problēma.
Neskaitot šo problēmu, dzīve ir izdevusies. Pabeidzu skolu, izdomāju paņemt gadu brīvu no studijām, un sāku strādāt. Jā, tik vienkārši un labi man šobrīd ir. Un vēl jāņem vērā, ka šobrīd vasara ir uzņēmusi pilnus apgriezienus, jo temperatūra ārā ir +30 un brīvajās dienās baudu karsto laiku ejo peldēt uz Juglas ezeru vai dodoties pastaigās pa rajonu. Jāatzīst, ka arī darba dienas nav sliktākas, jo arī varu doties garās pastaigās pa Vecmīlgrāvi un reizēm pagulēt diendusu.
Brālis ir devies 3 nedēļu garā ekspedīcijā uz Krievijas kalniem, vēl nedēļa ir atlikusi un vispār dīvaini ir, ka viņš nekur nav, jo viņam nevar piezvanīt, viņš atrodas pilnīgā čuhņā un esmu saņēmusi vien divas ziņas par to, ka viņš vēl ir dzīvs. Tā, ka vispār gaidu, kad viņš atgriezīsies.
Un vēl kas.. ņemot vērā, ka māsai nebija iespēja šovasar atbraukt mājās, tad es šobrīd aktīvi krāju naudu, lai varētu aizbraukt pie viņas. Ceru uz rudeni, bet sliktākajā gadījumā uz pavasari.
Ā, un mans vīrietis pārspēj visus, jo izdomājis, ka jāmācās arī doktorantūrā.. tie būs interesanti 4 gadi.
Neskaitot šo problēmu, dzīve ir izdevusies. Pabeidzu skolu, izdomāju paņemt gadu brīvu no studijām, un sāku strādāt. Jā, tik vienkārši un labi man šobrīd ir. Un vēl jāņem vērā, ka šobrīd vasara ir uzņēmusi pilnus apgriezienus, jo temperatūra ārā ir +30 un brīvajās dienās baudu karsto laiku ejo peldēt uz Juglas ezeru vai dodoties pastaigās pa rajonu. Jāatzīst, ka arī darba dienas nav sliktākas, jo arī varu doties garās pastaigās pa Vecmīlgrāvi un reizēm pagulēt diendusu.
Brālis ir devies 3 nedēļu garā ekspedīcijā uz Krievijas kalniem, vēl nedēļa ir atlikusi un vispār dīvaini ir, ka viņš nekur nav, jo viņam nevar piezvanīt, viņš atrodas pilnīgā čuhņā un esmu saņēmusi vien divas ziņas par to, ka viņš vēl ir dzīvs. Tā, ka vispār gaidu, kad viņš atgriezīsies.
Un vēl kas.. ņemot vērā, ka māsai nebija iespēja šovasar atbraukt mājās, tad es šobrīd aktīvi krāju naudu, lai varētu aizbraukt pie viņas. Ceru uz rudeni, bet sliktākajā gadījumā uz pavasari.
Ā, un mans vīrietis pārspēj visus, jo izdomājis, ka jāmācās arī doktorantūrā.. tie būs interesanti 4 gadi.