I'm young and I'm easily bored

Visstulbākais ir tas, ka gribas sūdzēties par lietām, kuras citiem cilvēkiem varētu šķista, kā īsta dāvana. Bet tas laikam ir normāli, jo cilvēkam nekad nav labi. Patiesībā man ir sosodīi laba dzīve, tik laba, ka vēmiens nāk. Jo dzīvojot tik labi vajadzētu būt laimīgai, bet es neesmu. Es nekad neesmu laimīga, jo vienmēr ir sajūta, ka man ir jābūt labākai, ka no manis gaida tik daudz, bet neko nesagaida, tikai vilšanos. Ja nekad dzīvē neesmu bijusi tā kuru slavē, bet gan tā, kuru norok, jo latiņa ir pārāk augsta, bez īstas iespējas to sasniegt.. tad nav brīnums, ka, pat dzīvojot ideālu dzīvi es nejūtos labi, jo zinu, ka no manis gaida pārāk daudz, tik daudz, ka es pati neticu, ka spēju..jebko.
Ir stulbi sūdzēties par labu dzīvi, bet tas nemaina to, ka es neesmu laimīga, tas nemaina to, ka gribu citas lietas un tas nemaina to, ka nožēloju tik daudz ko.
Itkā šķiet, ka neesmu vairs sīka un stulba, bet reizēm tā vien šķiet, ka biju nepareizajā laikā sīka un stulba un nepareizajā laikā ieguvu labās lietas, neesmu izgājusi cauri labai dzīves skolai, lai zinātu, kas mani darītu laimīgu.