I'm young and I'm easily bored

Šodien bija tik jauka diena, es ierados mājās pus 8os un viss jaukums pagaisa kā nebijis. Mammai atkal ir uznācis. Un atkal es raudu. Un atkal viņa man to nodara. Kāpēc es vispār esmu tik vāja un nespēju turēties pretī tam, ka viņa uz mani kliedz? Man būtu jābūt piradušai, jo tā viņa mēdz darīt ik pa laikam. Viņa man palūdza saģērbt Alvi, es viņai teicu, lai pagaida, jo man bija svarīgs teikums jāuzraksta. Kad biju to izdarījusi Alvis sāka raudāt nezinu kāpēc, tāpēc gāju viņu ģērbt, tad mamma man sāka bļaut virsū kāpēc es neemu vēl viņu saģērbusi un es teicu, ka es mācos. Ok, es bļāvu. Tad viņa izmeta to, ko es vismazāk jebkad gribu no viņas dzirdēt par to, ka es varu iet ar P. dzīvot kā vīrs ar sievu, jo redz, tad viņai nebūs jāmazgā man drēbes, jākopj māja utt. Tātad no tā es izsecinu, ka viņai nenormāli besī, ka es tik bieži neesmu mājās... bet tāpat viņa to nevar pateikt, bet saka to bļaujot.
Paldies mammu, tu esi tik mīļa, ka spēj sagandēt savu bērnu laimi. Tu esi lieliska.