![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Šodien sākšu veidot blogus te.
Jāatzīst, ka solīt, būt par pozitīvu personu, ir savā ziņā muļķīgi, jo tāpat viss turpina riebties. Un es vēl brīnos, ka man nav draugu. Ir man divi vistuvākie cilvēki un viss, tomēr ne vienmēr viņi man ir blakus. Kaut vai skolā, tur es esmu pilnīgi nekas, neviens mani neievēro, nesveicina, kaut kādreiz esam pat draudzējušies. Tad kāds pozitīvisms tur var būt? Tomēr no otras puses skatoties tur jau ir tikai mana vaina, ka nespēju ar janiem cilvēkiem uzsākt draudzēties, kā to spēj citi, kā arī nespēju noturēt kontaktu ar cilvēkiem, kuri necenšas to noturēt ar mani. Vismaz, kad man jārāda, ka esmu pozitīva, priecīga un starojoša, tas izdodas. Varbūt turpinot censties, tiešām kļūšu tāda...kas to lai zin.
Jāatzīst, ka solīt, būt par pozitīvu personu, ir savā ziņā muļķīgi, jo tāpat viss turpina riebties. Un es vēl brīnos, ka man nav draugu. Ir man divi vistuvākie cilvēki un viss, tomēr ne vienmēr viņi man ir blakus. Kaut vai skolā, tur es esmu pilnīgi nekas, neviens mani neievēro, nesveicina, kaut kādreiz esam pat draudzējušies. Tad kāds pozitīvisms tur var būt? Tomēr no otras puses skatoties tur jau ir tikai mana vaina, ka nespēju ar janiem cilvēkiem uzsākt draudzēties, kā to spēj citi, kā arī nespēju noturēt kontaktu ar cilvēkiem, kuri necenšas to noturēt ar mani. Vismaz, kad man jārāda, ka esmu pozitīva, priecīga un starojoša, tas izdodas. Varbūt turpinot censties, tiešām kļūšu tāda...kas to lai zin.