man būtu jums tik daaaaudz ko stāstīt.
bet varu pateikt tikai to,
ka gribu kaut ko mierīgu nospēlēt uz savas mīļās ģitāras un
gribu, lai to pēc divām, trim dienām izdara arī mans cilvēks.
vēl vēlos paklausīties radio swh.
tagad vecus cilvēkus es jūtu daudz spēcīgāk.

un te divi stāsti.
pirmais.
mana vecmamma iznāca no kūts un savā pagalmā ieraudzīja bomzīti,
kas, viņu ieraudzījis, ātri iemuka vecmammas mājās. mimmis piezvanīja savam dēlam,
dēls atbrauca un iegāja mājā.
izrādās, ka bomželis bija uzkāpis augšstāvā, kurā atrodas daudz, daudz skaidu, un no tām sakūris ugunskuru!

otrais.
novilcis savu žaketi un nolicis mašīnu kaut kur tuvu tām lielajām elektrības kastēm, kuru nosaukumu es diemžēl neatceros,
pārticis vīrietis ielīda tajā kastē un guva ļoti smagus iekšējo orgānu apdegumus (ārsti saka, ka dzīvotājs nebūs).
izrādās, ka viņš ir narkomāns.
un viņam šķitis, ka viņš pats ir lapsu tēviņš, kuru "alā" gaida bērniņi un sieva.

apmēram pie kuldīgas vecā cietuma, lieliem, klusiem soļiem ejot, ik pa laikam dzeltenās kļavu lapas vandot un pie sevis smagi elpojot,
apģērbusies savā melnajā mētelī un apkrāvusies ar daudz mantām, es pēkšņi atskārtu, ka man tomēr patīk nopietnas smaržas.
un tad manā degunā, nomainot patīkamo eikalpitu tējas smaržu, uzvirda pavisam aizmirsts, bet tomēr mīļš marc o'polo aromāts.
man nepatīk spīdīgas lūpu pomādes, un manas kājas ir garākas nekā meliem.

please, please, please
don't let go
on my knees, on my knees
don't let go

mistērija pa ltv1.

es pašlaik lasu un skatos gillette padomus, kā vislabāk skūt bārdu.
hell yeah!

kalvītis dosies ekspedīcijā uz everestu.
ripoja kalvīts lejā no kalna, domāja, kā nu būs..