šodiena [vakardiena] sākās ar pamošanos Ievas gultā. jā. sastrīdējos ar mammu. jā. nevarēju izturēt viņu. jā. aizgāju gulēt pie Ievas.
tas takā nebūtu nekas, vnk tad apskatījos telefōnā un tur redzu - pāris neatbildētus zvanus un vēl sms no mammas. mazliet apdomājos un tad beidzot devos mājās. es jau negaidīju, bet viņa man par visu atvainojās..cik nu visu, bet pieņemsim. izmazgāju matus, sakopos, paēdu, devāmies uz Cēsīm. nobildējāmies pasēm. vnk nevēlējos vairs, lai kāds vēl redzētu to manu akjelcikneaprakstāmipretīgo bildi, kura jau vairākus gadus rotājas šajā svarīgajā dokumentā. nu nobildējāmies. neteikšu, ka biju sajūsmā par bildi, bet nu labāk katrā ziņā būs. vēl kkur aizgājām un tad jau pulkstens bija 4. gaidīju Ievu līdz 4:23. nogarlaikojos pamatīgi tās 23 minūtes. bet tie jau ir mazsvarīgi sīkumi. gājām pa ielu un pēkšņi viena veca tantiņa palūdz, vai mēs nevarot viņu pavest mazliet tālāk uz priekšu, jo pati nevarot paiet. Ieva jau kā vēl labāks cilvēks, apjēdza visu ātrāk un ķērās pie lietas. žēl jau to veco cilvēku, kuri ir mazspējīgi.. vēl aizgājām līdz zooveikalam, nopirkām Žanim graužamkaulus. izgājām ārā un..lietus! johaidī, kāda laime! nu paskrējām zem viena jumtiņa..a tur durvis vaļā. Ieva jau protams ņem un blenžās iekšā..a tur taisa kko. lietus turpina līt. nu stāvam. pienāk kkāds vecis [no iekšas] un prasa vai mēs nezinam kādu cilvēku, kurš varētu strādāt šeit - topošajā mākslas veikaliņā [traki par to priecājos, jo cēsīs jau nekā tāda nava] nu mēs tā kko domājam, nu nav. nav to cilvēku. karoč ieručīja viņš mums vizītkartes un vēl paprasīja telefōnnummurus. Ieva ta riktīgi priecīga, jo tieši darbu sev meklēja. un viņa jau pilngadīga, es ta nē. nu who cares, dzīve ir skaista! bet nu vazājāmies apkārt [nejau vienas] līdz bez 10 deviņiem un tad es braucu mājās ar Valmierieti. līdz mājām aizgāju pa četrpadsmit minūtēm! mans līdzšinējais rekords. nu vatevā..uzzināju, ka austiņas, kuras aizdevu Renāram, ir saplēstas, un tas mani protams apbēdināja, jo mūziku norm neesmmu klausījusies veselu diennakti :| justfak. atnācu, iegāju vannā, sarijos zemenes, mellenes un savu iesālīti-pusjēlo gaļu [lick] zemeņu bļodā appētīju zemenes. tie mazie dzeltenie kauliņi izksatījās pēc maziem kukainīšiem, un kastadtas! atradu arī vienu dzīvu, īstu kukainīti. sapratu, ka traki labi redzu ļoti tuvumā. nu skatījos kā viņa mazās kājiņas un rumpītis cenšas tikt augšā pa bļodas malām..mazliet dīvaini palikās, šo to arī sapratu. iz dzīves tā teikt.
nu ar to arī šis ieraksts takā būtu jābeidz. ja būs iedvesma, rakstīšu vēl. tas notiks, kad man mūzika būs nenormāli skaļa un visu dienu varēšu sēdēt naktskreklā un neuztraukties ne par ko. :)

doma jau vēljoprojām neraisās, bet pie šitāda ritma pilnīgi pirksti paši dancā pa klaviatūru.
"rībēj zeme, skanēj lauki, kad Pat` no gultas izvēlās!"
aj, tomēr laikam sanāks bezsakars. vnk gribas patrakot. un atkal jau ne-pa-tēmai. kāpēc uz zemes šīs tik daudz idiotu un nesaprotošu cilvēku? psc vnk.šodien tā smuki nolija. pilnīgi gribējās ārā pastāvēt zem lietus un sajust to uz savas ādas..bet tas jau protams nebij reāli, jo stāvēju es pie loga tikko iznākusi no siltās gultas - naktskreklā, zeķītēs, ar nemazgātu seju un vēl mazāk tīrītiem zobiem..bet tā jau tomēr ir Jāņmuiža, takā viss ir iespējams. ekh. nu neraisās man doma šodien. slikta doma. ej mizāt kartupeļus, bļ* :P
paga, bet atziņa - dzer alu tik, cik vari panest tā, lai nebūtu smagi. lūk :)