Muse @ Arēna Rīga 02/07/07
Jul. 22., 2007 | 07:00 pm
mood: 
amused
music: Franz Ferdinand - Do you want to?
Pagājis diezgan ilgs laiciņš kopš MUSE uzstājās Rīgā. Tā kā īsti atsauksmi neesmu rakstījusi, tad nu beidzot pienācis laiks man kārtīgi izteikties.
Tas bija TIK, TIK, nu TIK ideāli! Perfekti! Mana visvisvisvisvismīļākā grupa uzstājās tepat pie mums Latvijā, manā pilsētā! Lai gan pagājis jau diezgan ilgs laiciņš, ik pa laikam es domās atgriežos 2. jūlija vakarā. Atceros, ka 3. jūlijā pamodos ar cerību, ka ir 2. jūlijs. Žēl, ka nevar pagriezt laiku atpakaļ... Teiksiet, ka tas ir tikai koncerts - nē, priekš manis tas ir kas daudz vairāk.
Pie Arēnas grozījos apkārt jau 11 no rīta, bet tad izdomājām (es un Ance) iet uz Rimī un atnācām atpakaļ 12, lai sēdētu pie Arēnas durvīm. Vispār bija jautri. Viens latvju džekiņš no telefona atskaņoja daudzas MUSE dziesmas, un visi tad mēs dziedājām līdzi. Tad viņa telefons apklusa, un blakus esošie igauņi, kas sēdēja uz sava nacionālā karoga, sāka atskaņot no sava telefona. Neatceros ap cikiem, bet tad pie mums piebiedrojās Rūta un Una. Ā, starp citu no Arēnas aizmugres varēja dzirdēt, kā Belamijs iesilda balsi: "One, Two... yeaaaaaah... One, Two... yeaaaaaaah..."
Par mūsu palagu ir daudz runāts. Ar tā apzīmēšanu nodrošinājām apkārtējiem jautrību. Tika uzzīmēti visi 3 Musīši. Ancei ir īpašs talants. Pirmām kārtām uzzīmējām viņus plikus, bet tad viena krievu meitene pateica "Porno Muse", un tad izlēmām viņus saģērbt. Lai gan Metjū drēbes vienīgās tika izkrāsotas. Tad šī pati meitene piesējās pie Doma matiem: "Dominikam nav tādi mati. Viņam ir īmo." Nu ko! Vai tad grūti to izdarīt? Ance paņēma un aizkrāsoja vienu aci ciet. Varat teikt, ko gribat, bet, manuprāt, Domam nav īmo (vismaz noteikti ne tāds, kādu uzzimējā Ance :D).
Jā, bija jautri gaidīt, līdz pēkšņi pie durvīm sāka likt uzrakstu: "Fanu ieeja no A ieejas" vai kaut kā tā. Un visi tik ātri aizskrēja. Tā kā es neesmu divplāksnis, jo skrienu diezgan ātri, tiku aptuveni pie pašām durvīm. Nostāvējām tur minūtes 50 draudzīgā saspiestā atmosfērā, līdz apsargs izdomāja parādīt, ka mums jāiet pa vienām ieejas durvīm tālāk. :D Skumji. Un, jā, VOT TO ES SAUCU PAR LIELU SPIEŠANOS! Nostāvot tur vēl minūtes 10 (nu līdz 19:00), mēs beidzot tikām iekšā. Īstenībā es tiku tur aptuveni viena no pirmajiem 15. Nu bet pa mūsu durvīm kāda sestā. Vajadzēja ieskriet un apsēsties. Sēdēt 2 stundas ir grūtāk nekā 2 stāvēt. Bet abās situācijās, gaidot ko tādu, laiks paskrien nemanot. Pa to laiku tika pārbaudītas ģitāras, bungas, mikrofoni. Tikmēr bija uzlikta mūzika, lai skan. Tad palēnām nodzisa gaismas, visi piecēlās kājās. Es stāvēju pašā priekšā vidū ar nobīdi uz Krisa, tātad labo, pusi, bet laika gaitā tikām vēl vairāk uz vidu - tātad pretī Dominikam.
Koncerts sākās ar Take A Bow, kas bija TIK, TIK, nu TIK ideāls sākums. Jebkurš, kas bija koncertā varēs pateikt, ka tā ir. Pietam, man tas bija pārsteigums, jo pēdējās dienās nebiju skatījusies setlisti, un es domāju, ka sāksies kā vienmēr ar Knights Of Cydonia
Nospēlēja 19 dziesmas. Koncerts ilga ~1,45h
1. Take A Bow
2. Map Of The Problematique
3. Butterflies And Hurricanes
4. Assassin
5. New Born
6. Hoodoo
7. Intro + Apocalypse Please
8. Sunburn
9. Starlight
10. Supermassive Black Hole
11. Man Of Mystery
12. Time Is Running Out
13. Bliss
Atkārtota izsaukšana Nr. 1:
14. Soldier's Poem
15. Invincible
16. Stockholm Syndrome
Atkārtota izsaukšana Nr. 2:
17. Hysteria
18. Plug In Baby
19. Knights Of Cydonia
Tātad, kā jau teicu, Take A Bow bija nu ļoti ideāls sākums. Uznāca viņi visi 3 tā mierīgi un visai atturīgi un noslēpumaini,ar tiem dūmiem un zaļi zilajām gaismām - nu tik vareni, sevišķi tas, ka viņi starp tiem dūmiem vienkārši parādījās, uzzibēja no nekā. Godīgi, es neredzēju, kā viņi uznāca, jo tā tumsa un dūmi visu aizsedza. Visai grandiozi. Pilnīgi tā, ka skatītos uz Dievu (ar to es domāju Metu). Nu tik vareni bija! Pats Metjū bija tādā melni svītrainā kostīmā (bikses, žakete) un baltu kreklu ar mazām miroņgalviņām, savu žaketi novilka, kad spēlēja Butterflies And Hurricanes piano solo. Doms bija melnā kreklā un visu iemīļotajās zaļajās biksēs un pēc sava "Cheers, see you soon!" novēlēšanas, kad viņš, aizcilpojot, aizgāja, varēja redzēt viņa sasvīdušo pakaļu. Hihi. Bet Kriss bija viscaur melnā. Nu jā - ieraudzīt dzīvajā tos pašus mīļotos mūziķus, uz kuriem katru dienu skatos savā PC ekrānā, un kurus es katru dienu klausos, tas bija tik neizsakāmi forši. Tātad nākamais patīkamais pārsteigums bija Assassin. Jā, to es necerēju dzirdēt. Un tad vēl pirms Hoodoo izvilka klavieres ārā un nospēlēja trīs ļoti foršās klavierdziesmas. Tad aizgāja hīti - Starlight (high hopes and expectations) un SBH. Un tad aizgāja Man Of Mystery, ko šajā tūrē spēlē pirms Time Is Running Out. MOM laikā es sāku klaigāt - TŪLĪT BŪS TIRO, TŪLĪT BŪS TIRO! Neviens gan mani nesaprata un nedzirdēja. Bet nu labi. Ance pēc tam teica, ka es tās dziesmas laikā biju pilnīgi izkususi. Man gan liekas, ka es paspēju izkust, kad redzēju Belamiju, bet nu nestrīdēšos. :D Pietam, sirds vienkārši salecās, ieraugot elkus. Tas bija tik nenormāli jauki, ka Metjū ļāva nodziedāt publikai pirmo piedziedājuma daļu (bury it, i won't let you bury it...) Un pats Mets vēl sāka smaidīt, kad mēs dziedājām, viņam patika, un tas atkal bija tik, tik, nu Tik! Jā, izmantoja arī latviskas frāzes - ne tikai Thanks, Thank you very much un How's it going, Riga, bet arī Labvakar Riga, Paldies, Paldies Riga, Mums ir gods. :) tikai Doma pagarinātais paldies bija ļoti smieklīgs - paldieeeeees. :D bet tas jauki, ka viņi tā dara. Plus vēl pa TV3 teica - atlika pateikt tikai Paldies un publika jau izkusa. jauki. Pēc tam nāca visu gaidītākā dziesma Bliss, neskaitot Unintended, ko nenospēlēja. Give me all the peace and drugs in your mind. Tad viņi nogāja no skatuves un visi sāka kliegt "MUSE" un viņi iznāca atpakaļ. Pateikdams "For this song, please, use your mobile lights", nospēlēja Soldier's Poem, kas bija ļoti skaisti, un es varu derēt, ka tie, kas sēdēja sēdvietās, tajā brīdī nenožēloja, ka viņiem nav stāvvietas, skaistā skata dēļ. Tad noskanēja pāris jaukas dziesmas, un viņi atkal aizgāja prom un atnāca ar Hysteria (kuras sākumā mēs no Krisa atradāmies kāda metra attālumā, jo viņš bija iznācis pašā priekšā nospēlēt Hysteria sākuma notis). Tad ar Meta dīvainās skaņas izdabūšanas no ģitāras pie tumbas uzsāka Plug In Baby, kuras laikā palaida milzu balonus, un Mets ar savu ģitāru pabakstīdams vienu balonu, kas krita virsū, pārspridzināja to. Un koncerts beidzās ar Knights Of Cydonia, ko pēc tam es bauroju, ejot uz mājām.
Koncerts bija tik varens un grandiozs. Es varētu muldēt vēl ilgi, bet man slinkums rakstīt. Tieši kā citos portālos rakstīja - grandiozs un emocionāli piesātināts. Nu es dievinu MUSE, es dievinu katru dziesmu, un es gribu vēlreiz ko tādu izbaudīt. Jā, un sev nosolījos, ka kādreiz aizbraukšu uz Angliju uz viņu koncertu.
Kā teiktu Doms: "Cheers and see you soon!"
Tas bija TIK, TIK, nu TIK ideāli! Perfekti! Mana visvisvisvisvismīļākā grupa uzstājās tepat pie mums Latvijā, manā pilsētā! Lai gan pagājis jau diezgan ilgs laiciņš, ik pa laikam es domās atgriežos 2. jūlija vakarā. Atceros, ka 3. jūlijā pamodos ar cerību, ka ir 2. jūlijs. Žēl, ka nevar pagriezt laiku atpakaļ... Teiksiet, ka tas ir tikai koncerts - nē, priekš manis tas ir kas daudz vairāk.
Pie Arēnas grozījos apkārt jau 11 no rīta, bet tad izdomājām (es un Ance) iet uz Rimī un atnācām atpakaļ 12, lai sēdētu pie Arēnas durvīm. Vispār bija jautri. Viens latvju džekiņš no telefona atskaņoja daudzas MUSE dziesmas, un visi tad mēs dziedājām līdzi. Tad viņa telefons apklusa, un blakus esošie igauņi, kas sēdēja uz sava nacionālā karoga, sāka atskaņot no sava telefona. Neatceros ap cikiem, bet tad pie mums piebiedrojās Rūta un Una. Ā, starp citu no Arēnas aizmugres varēja dzirdēt, kā Belamijs iesilda balsi: "One, Two... yeaaaaaah... One, Two... yeaaaaaaah..."
Par mūsu palagu ir daudz runāts. Ar tā apzīmēšanu nodrošinājām apkārtējiem jautrību. Tika uzzīmēti visi 3 Musīši. Ancei ir īpašs talants. Pirmām kārtām uzzīmējām viņus plikus, bet tad viena krievu meitene pateica "Porno Muse", un tad izlēmām viņus saģērbt. Lai gan Metjū drēbes vienīgās tika izkrāsotas. Tad šī pati meitene piesējās pie Doma matiem: "Dominikam nav tādi mati. Viņam ir īmo." Nu ko! Vai tad grūti to izdarīt? Ance paņēma un aizkrāsoja vienu aci ciet. Varat teikt, ko gribat, bet, manuprāt, Domam nav īmo (vismaz noteikti ne tāds, kādu uzzimējā Ance :D).
Jā, bija jautri gaidīt, līdz pēkšņi pie durvīm sāka likt uzrakstu: "Fanu ieeja no A ieejas" vai kaut kā tā. Un visi tik ātri aizskrēja. Tā kā es neesmu divplāksnis, jo skrienu diezgan ātri, tiku aptuveni pie pašām durvīm. Nostāvējām tur minūtes 50 draudzīgā saspiestā atmosfērā, līdz apsargs izdomāja parādīt, ka mums jāiet pa vienām ieejas durvīm tālāk. :D Skumji. Un, jā, VOT TO ES SAUCU PAR LIELU SPIEŠANOS! Nostāvot tur vēl minūtes 10 (nu līdz 19:00), mēs beidzot tikām iekšā. Īstenībā es tiku tur aptuveni viena no pirmajiem 15. Nu bet pa mūsu durvīm kāda sestā. Vajadzēja ieskriet un apsēsties. Sēdēt 2 stundas ir grūtāk nekā 2 stāvēt. Bet abās situācijās, gaidot ko tādu, laiks paskrien nemanot. Pa to laiku tika pārbaudītas ģitāras, bungas, mikrofoni. Tikmēr bija uzlikta mūzika, lai skan. Tad palēnām nodzisa gaismas, visi piecēlās kājās. Es stāvēju pašā priekšā vidū ar nobīdi uz Krisa, tātad labo, pusi, bet laika gaitā tikām vēl vairāk uz vidu - tātad pretī Dominikam.
Koncerts sākās ar Take A Bow, kas bija TIK, TIK, nu TIK ideāls sākums. Jebkurš, kas bija koncertā varēs pateikt, ka tā ir. Pietam, man tas bija pārsteigums, jo pēdējās dienās nebiju skatījusies setlisti, un es domāju, ka sāksies kā vienmēr ar Knights Of Cydonia
Nospēlēja 19 dziesmas. Koncerts ilga ~1,45h
1. Take A Bow
2. Map Of The Problematique
3. Butterflies And Hurricanes
4. Assassin
5. New Born
6. Hoodoo
7. Intro + Apocalypse Please
8. Sunburn
9. Starlight
10. Supermassive Black Hole
11. Man Of Mystery
12. Time Is Running Out
13. Bliss
Atkārtota izsaukšana Nr. 1:
14. Soldier's Poem
15. Invincible
16. Stockholm Syndrome
Atkārtota izsaukšana Nr. 2:
17. Hysteria
18. Plug In Baby
19. Knights Of Cydonia
Tātad, kā jau teicu, Take A Bow bija nu ļoti ideāls sākums. Uznāca viņi visi 3 tā mierīgi un visai atturīgi un noslēpumaini,ar tiem dūmiem un zaļi zilajām gaismām - nu tik vareni, sevišķi tas, ka viņi starp tiem dūmiem vienkārši parādījās, uzzibēja no nekā. Godīgi, es neredzēju, kā viņi uznāca, jo tā tumsa un dūmi visu aizsedza. Visai grandiozi. Pilnīgi tā, ka skatītos uz Dievu (ar to es domāju Metu). Nu tik vareni bija! Pats Metjū bija tādā melni svītrainā kostīmā (bikses, žakete) un baltu kreklu ar mazām miroņgalviņām, savu žaketi novilka, kad spēlēja Butterflies And Hurricanes piano solo. Doms bija melnā kreklā un visu iemīļotajās zaļajās biksēs un pēc sava "Cheers, see you soon!" novēlēšanas, kad viņš, aizcilpojot, aizgāja, varēja redzēt viņa sasvīdušo pakaļu. Hihi. Bet Kriss bija viscaur melnā. Nu jā - ieraudzīt dzīvajā tos pašus mīļotos mūziķus, uz kuriem katru dienu skatos savā PC ekrānā, un kurus es katru dienu klausos, tas bija tik neizsakāmi forši. Tātad nākamais patīkamais pārsteigums bija Assassin. Jā, to es necerēju dzirdēt. Un tad vēl pirms Hoodoo izvilka klavieres ārā un nospēlēja trīs ļoti foršās klavierdziesmas. Tad aizgāja hīti - Starlight (high hopes and expectations) un SBH. Un tad aizgāja Man Of Mystery, ko šajā tūrē spēlē pirms Time Is Running Out. MOM laikā es sāku klaigāt - TŪLĪT BŪS TIRO, TŪLĪT BŪS TIRO! Neviens gan mani nesaprata un nedzirdēja. Bet nu labi. Ance pēc tam teica, ka es tās dziesmas laikā biju pilnīgi izkususi. Man gan liekas, ka es paspēju izkust, kad redzēju Belamiju, bet nu nestrīdēšos. :D Pietam, sirds vienkārši salecās, ieraugot elkus. Tas bija tik nenormāli jauki, ka Metjū ļāva nodziedāt publikai pirmo piedziedājuma daļu (bury it, i won't let you bury it...) Un pats Mets vēl sāka smaidīt, kad mēs dziedājām, viņam patika, un tas atkal bija tik, tik, nu Tik! Jā, izmantoja arī latviskas frāzes - ne tikai Thanks, Thank you very much un How's it going, Riga, bet arī Labvakar Riga, Paldies, Paldies Riga, Mums ir gods. :) tikai Doma pagarinātais paldies bija ļoti smieklīgs - paldieeeeees. :D bet tas jauki, ka viņi tā dara. Plus vēl pa TV3 teica - atlika pateikt tikai Paldies un publika jau izkusa. jauki. Pēc tam nāca visu gaidītākā dziesma Bliss, neskaitot Unintended, ko nenospēlēja. Give me all the peace and drugs in your mind. Tad viņi nogāja no skatuves un visi sāka kliegt "MUSE" un viņi iznāca atpakaļ. Pateikdams "For this song, please, use your mobile lights", nospēlēja Soldier's Poem, kas bija ļoti skaisti, un es varu derēt, ka tie, kas sēdēja sēdvietās, tajā brīdī nenožēloja, ka viņiem nav stāvvietas, skaistā skata dēļ. Tad noskanēja pāris jaukas dziesmas, un viņi atkal aizgāja prom un atnāca ar Hysteria (kuras sākumā mēs no Krisa atradāmies kāda metra attālumā, jo viņš bija iznācis pašā priekšā nospēlēt Hysteria sākuma notis). Tad ar Meta dīvainās skaņas izdabūšanas no ģitāras pie tumbas uzsāka Plug In Baby, kuras laikā palaida milzu balonus, un Mets ar savu ģitāru pabakstīdams vienu balonu, kas krita virsū, pārspridzināja to. Un koncerts beidzās ar Knights Of Cydonia, ko pēc tam es bauroju, ejot uz mājām.
Koncerts bija tik varens un grandiozs. Es varētu muldēt vēl ilgi, bet man slinkums rakstīt. Tieši kā citos portālos rakstīja - grandiozs un emocionāli piesātināts. Nu es dievinu MUSE, es dievinu katru dziesmu, un es gribu vēlreiz ko tādu izbaudīt. Jā, un sev nosolījos, ka kādreiz aizbraukšu uz Angliju uz viņu koncertu.
Kā teiktu Doms: "Cheers and see you soon!"