linda_chill

Esmu pēdējās dienas palikusi kašķīga. Pat nesaprotu, kāds tam varētu būt iemesls. It sevišķi vakaros - mājās, kad pa dienu esmu uzlikusi to masku, ka viss ir lieliski.
 Man sākuši vairāki cilvēki krist uz nerviem, lai gan neko nav sliktu nodarījuši. Man nepatīk, ka man raksta. + vēl raksta un prasa vai esmu dusmīga palikusi un tas , ka man vēl tā jautā, pastiprina vēlmi nekontaktēties ar to cilvēku. Tas , ka spēlē uz jūtām ir vēl trakāk. Ir tā sajūta, ka jūtos parādā... Brīžiem gribēties tā tieši un atklāti pateikt - "Atšujies no manis!!!! Liec mirā !" Pret mājiniekiem arī esmu sākusi izturēties ļaunāk. Es saprotu, ka viņi ne pie kā nav vainīgi. Mamma vēl tā cenšas un ir tik laba, bet es kaut kāda ļauna, tik meklēju ieganstu strīdēties. Kaut vai kritizējot viņas draugu. Un pret viņu slikti izturoties.
Manī patiešām ir iemiesojies ļaunums? Kas ar mani notiek? Brīžiem šķiet, ka tie cilvēki, kuri to izrāda ikdienā, ja nejūtas pietiekami labi, tiem ir daudz vieglāk dzīvot. Nevis tādiem kā man , kas to neizrāda īpaši , ja nav tā labākā oma. Iespējams pie vainas tā kāja, varbūt skola, varbūt kaut kaut kāda pavasara depresija, varbūt ... Nezinu, bet šobrīd gribas būs VIENAI. Kaut uz pāris dienām būt neredzamai. Man ir vajadzīga atpūta no sabiedrības. Man nevajag nekādu pastiprāntu uzmanību [!] Man vajag pāris dienas tikai pabūt ar sevi un sakārtot domas...