linda_chill

Lai nu kas, bet MGMT koncerts ir noteikti ieraksta veerts. 

vakar atkljuvu uz shejieni, kur droshi vien pavadiishu turpmaakos 9 meeneshus. mans celjojums no naakotnes liidz bornemouth ilga apm 12 stundas. bet atklju VEIKSMIIGI, baidiijos jau , ka veel aizbraukshu ne tur ar vilcienu , jo bija veel jaapaarseezas un citreiz veel atvienojas vagoni, bet viss beidzaas lieliski !
vispaar shii ir ljoti skaista pilseeta. apm. 10-15min gaajienaa no manas dziives vietas atrodas okeaans. jau 2x esmu paspeejusi tur pabuut 2 dienu laikaa. shodien vispaar mees tur seedeejaam. vispaar te visi piipee zaali, tas ir normaali. it sevishi muusu istabas biedrs - eduards (latvietis)- tam taa ir ikdiena. jaa, maajaa veel dziivo divas latvieshu meitenes, es, slons, eduards, tad 1 poliete, 1 polis un 1 britu meitene - tai pieder tie divi kakji, kuri man ljoti patiik.
maaja ir ljoti laba saliidzinot ar citaam - viss nepiecieshamais te ir. pat pie maajas ir struuklaka.
jau esmu iepazinusies ar kaadiem 8 latvieshiem varbuut jau vairaak. kopumaa visi taadi jauki cilveeki. veel taa galiigi neesmu iejutusies shajaa kompaanijaa, bet vairaak man sanaak ar viir. dzimuma paarstaavjiem kontakeeties. vieniigi shodien satiku indru, tas gan bija jauki, beidzot kaada meitene ;D labi, taa jau viss ir chill pagaidaam.
riit iespeejams doshos uz darba paarnuaam.
aaa, un paldies mani miiljie, ka juus par mani, domaajat un uztraucaties, un veelat man to labaako.
paldies bertai, ljulai, tibinjai un anitai, ka mani pavadiija lidostaa. tas man daudz noziimeeja.
un luiizes jaukaa veestule mani saraudinaaja lidmashiinaa un tad uz mani taa diivaini skatijaas taa sieviete,kas man seedeeja blakus. man tieshaam ir noveicies ar cilveekiem, kas man ir blakus.
un slons par mani godam ruupeejas, taa kaa pagaidaam esmu droshaas rokaas.
lai jums visiem jauki ! :)

Nu jau tas laiks ir pienācis. jau pēc 3 dienām es dodos angliju. vasara paskrēja ļoti ātri. bet tiešām paspēju piedzīvot jaukus brīžus. 

Sen neesmu neko rakstījusi. Nu tad beidzot saņēmu sevi rokās. :D
Vasara ir sākusies, pagaidām to izbaudu godam. Vakar ar Bertu bijām Rīgā. Sākumā aizgājām uz Andrejsalu , kur norisinājās Positivus pre-party pasākums. Beidzās jau ap 23iem, bet vairāk nemaz nevajadzēja, tad devāmies uz manu iecienītāko vietu - PIENU, kur man vienmēr ir patīkīkami atgriezties. Tā gaisotne , mūzika, cilvēki ir lietas, kas man ļoti pievelk šajā vietā.
Parīt izlaidums, ja godīgi , nemaz negribu, bet tas tā. Ceru, ka laiks nebūs karsts, jo iedomājoties tās lielās cilvēku burzmas, tas tikai visu pasliktinātu.
 Labprāt sameklētu kaut kur darbiņu vasarai, jo pārāk neērti paliek dzīvot uz vecāku rēķina, tomēr jāsāk jau kaut kā pašai kaut ko darīt.

Bet visvairāk gaidu Positivus festivālu, lai gan biļetes vēl nav, ceru, ka mani iepriecinās kāds no ģimenes locekļiem, un sagādās man to prieciņu.

Tik zinu vienu, ka šo vasaru gribu tā kārtīgi izbaudīt no visas sirds. Un pēc iespējas tālāk no Nākotnes , Jelgavas, Dobeles.

Vakardienas birzītes balle Nākotnē - noteikti ir ieraksta vērta.
Nespēju noticēt, ka šajā miestiņā bija tik daudz cilveku. Pa dienu notika kaut kāds gājiens no k/n uz vecā ciemata birzīti, to saucamo Nākotnes estrādi. Lai gan gājienu neredzēju, paspēju vismaz redzēt kaut ko no tautiskajām dejām un orķestra. Dalībnieki, kas piedalījās jau vien bija pāri 200 un priekš tādas vietas kā Nākotne , tas ir ļoti, ļoti daudz. Kādi desmit TDK, orķestris, kurā pat atpazinu vienu zēnu no Jelgavas, kas spēlē bungas, + vēl ansambļi dažādi.
Bet vislielākais prieks bija pabūt kopā vienkopus ar saviem kolhoznikiem - Šavo, Šmigu, Puzu, Kažu, Ģirtu, Bertu, Kristīni, Kolo, Haraldu [noteikti vēl piemirsu kādu] .Bet katrā ziņā tā dejojusi - es sen nebiju. Pat uz abām rokām nespēju saskaitīt, ar ko paspēju izgriezt dančus vakarnakt.
Vakar sapratu, ka esmu tāda pati kā mani Nākotnes vīrieši, man nepatīk iepazīties ar jauniem cilvēkiem, vismaz tādā brīdī, ja esmu kopā ar viņiem, nepatīk arī, ka mani uzlūdz dejot nepazīstami pretējā dzimuma pārstāvji. Esmu laikam pārāk dīvaina, bet neko tur nevaru darīt. Kā pasakot tikai savu vārdu, šodien jau man ir uzaicinājums draugos no kaut kāda x-čaļa , kas ir no Z-wegasas. WTF???



Un lūdzu vairāk tādus piepildītus Kolhoza varkarus, šādā kompānijā, šādā atmosfērā, kā vakar ! Lepojos, ka esmu no Nākotnes un ka apkārt man ir tik daudz foršu cilvēku.

tas, ka rīt uz skolu jāiet,
nebūs nekāds šķērslis dančiem Space Dogā.

Esmu pēdējās dienas palikusi kašķīga. Pat nesaprotu, kāds tam varētu būt iemesls. It sevišķi vakaros - mājās, kad pa dienu esmu uzlikusi to masku, ka viss ir lieliski.
 Man sākuši vairāki cilvēki krist uz nerviem, lai gan neko nav sliktu nodarījuši. Man nepatīk, ka man raksta. + vēl raksta un prasa vai esmu dusmīga palikusi un tas , ka man vēl tā jautā, pastiprina vēlmi nekontaktēties ar to cilvēku. Tas , ka spēlē uz jūtām ir vēl trakāk. Ir tā sajūta, ka jūtos parādā... Brīžiem gribēties tā tieši un atklāti pateikt - "Atšujies no manis!!!! Liec mirā !" Pret mājiniekiem arī esmu sākusi izturēties ļaunāk. Es saprotu, ka viņi ne pie kā nav vainīgi. Mamma vēl tā cenšas un ir tik laba, bet es kaut kāda ļauna, tik meklēju ieganstu strīdēties. Kaut vai kritizējot viņas draugu. Un pret viņu slikti izturoties.
Manī patiešām ir iemiesojies ļaunums? Kas ar mani notiek? Brīžiem šķiet, ka tie cilvēki, kuri to izrāda ikdienā, ja nejūtas pietiekami labi, tiem ir daudz vieglāk dzīvot. Nevis tādiem kā man , kas to neizrāda īpaši , ja nav tā labākā oma. Iespējams pie vainas tā kāja, varbūt skola, varbūt kaut kaut kāda pavasara depresija, varbūt ... Nezinu, bet šobrīd gribas būs VIENAI. Kaut uz pāris dienām būt neredzamai. Man ir vajadzīga atpūta no sabiedrības. Man nevajag nekādu pastiprāntu uzmanību [!] Man vajag pāris dienas tikai pabūt ar sevi un sakārtot domas...

Pavisam jauki iesākās šis rīts, jo jābūt bija tikai uz 3h skolā un ārā jau spīdēja saule, kad piecēlos. Tā kā nebija nekur jāsteidzas - varēju izčammāties, jo ar Tibu un Shaibu braucām ar stopiem uz Jelgavu. Viņas uz savu rajona kori, precīzāk, skati, bet es pie savas ģimenes ārstes pēc saviem rentgena rezultātiem savam ievainotajam kājas pirkstiņam. Atnākot uz dzelzceļnieku poliklīniku, sapratu, ka nebiju īsti pierakstījusies pie savas ģimenes ārstes. Un tieši šodien ir tā diena, kad ņem tikai ar pierakstu. Tad pagaidīju rindu un iegāju pie savas ārstes bez tā pieraksta, man paveicās un viņa īpaši nedusmojās par manu izgājienu, ka biju aizmirsusi viņai pazvanīt un pierakstīties.
Protams, tieši mans rentgena uzņēmums bija kaut kur aizkavējies. Tā kā Maigonei šodien nebija māsiņa, tad viņa man lūdzu būt viņas vietā un doties uz rentgena kabineta pēc viņas lapiņām, kur rakstīti tie rezultāti. Aizgāju pakaļ atnesu tās lapiņas, kas viņai domātas bija, bet, protams, manējā nebija. Tad mana ģimenes ārste sadusmojās un sāka zvanīties, ka tāda diezgan liela bezadbildība no to dakteru puses, kas man taisīja to rentgenu. Lai gan es tā iekšēji domāju, ko viņa tur var tādu brēku celt, jo šodien tā kā labāk ar to pēdu - pirkstu. Pat vairs praktiski nekliboju, bet tā kā Maigone bija tik uztājīga, ka vajag to negatīvo versiju vismaz, tad man atkal bija jāiet pie tā rentgena un jāgaida, kad viņa man izprintēs. Tad aizgāju atpakaļ pie Maigones un šī man saka, ka man jāiet pie ķirurga, jo izskatās , ka tomēr ir lūzums. Tā kā šajā Zemgales poliklīnikā tieši šodien nav ķirurgs, tad man uzrakstīja to sekundāro nosūtījumu uz to otru poliklīniku, kas ir pretī Rimčikam. Tad tādā čilā devos uz turieni īpaši neiespringu uz nekādu lūzumu.
Tad aizdevusies uz to otru medicīnas iestādi atkal izstāvējos reģistratūras un kases rindu - devos uz otro stāvu pie tā ķirurga. Gaidot savu kārtu pie ķiruga viens urla, kuram vajadzēja zodu operēt vai griezt [visticamāk kādā ielas stelkā uzsitis]nāca ar mani runāt, kaut ko es sapratu , bet atbildēju pa latviski, bet tad mēģināju neiedziļināties un ignorēt viņu. Tad sagaidīju savu kārtu, gāju iekšā, protams, apstiprinājās manas ģimenes ārstes versija - par lūzumu. Bet līdz pēdējam brīdim domāju, ka tas būs mazāks, bet kad māsiņa sāka teikt, ka nevarēšu ievilk zābakā to kāju un teica, ka labāk būtu, ja pēc ģipša uzlikšanas dabūtu kruķus, un, ka 4 nedēļas jāstaigā un vēl visādus sīkumus, tad man negribot pa galvu sāka šaudīties visādas domas un asaras gandrīz pašas skrēja ārā. Lai gan kabinetā es daudz maz noturējos, bet kad izgāju ārā un pazvanīju mammai, tad sāku raudāt histēriski. Pie tam mammai vēl vārda diena un svētku noskaņa, bet es te viņai sāku bojāt. Protams, viņa teica, ka nekas taču. Bet tajā brīdī likās viss, bezmazvai pasaules gals. Tad izgāju ārā pa vidam vēl sazvanīju tēti, lai viņa sieva mani aizved uz Nākotni. Un tā kā man vēl jāgaida bija kādu brītiņu Ilze, tad otrais cilvēks, kam zvanīju, protams, bija Berta. Viņa pie manis atskrēja un teica, ka var braukt kopā ar mani un bastot stundas. Jā, pavisam noteikti - es novērtēju viņu. Ko es darītu, ja man nebūtu tāda draudzene? Protams, ieraugot Bertu atkal izplūdu asarās un ,apskaujot viņu ,teicu, ka rīt taču Grēviņš Jelgavā un es tik ļoti gaidu šo 5dienu, bet tagad esmu kaut kāda kliba ar ģipsi, kurš ir pa visu kāju. Bet tad nolēmām , ka varu tā pat braukt un klausīties. Lai gan tas nebūs īsti tas pats, kas tā kārtīgi no sirds izdejoties, bet domāju, ka labāk nekā vispār nebraukt. Lai gan mamma ir diezgan pret manu ideju, jo uz skolu es 5dien neeju, bet ballēties varu iet. Bet tas tā čill. Zinu , ka tā pat darīšu kā gribēšu. Tā mēs ar Bertu aizbraucām uz kolhōzu. + vēl iebraucām pēc kruķiem pie tēta. Tad aizgājām pie manas omes un paēdām. Ome šodien bija ļoti smieklīga, visu laiku ālējās. Jā, un tas ir cilvēks, ko es ļoti novērtēju, kas man ir. Ome man ir pati labākā un mīļākā. :) Tad ar Bertu sagaidījām Sonču pieturā, aizgājām pie manis, ierēcām arī par manu neveiklību, ka es esmu salauzusi pēdu, izkrītot no gultas. Bet viss, tomēr ir labi. Skatos no labās puses, ka esmu atbrīvota no sporta šogad. Tas pavisam čill. Jā, jā un kādu jautrību jeb failu arī vajag. :)

Pilnīgi nesaprotu no kura gala sākt kaut ko darīt.
Man šodien ir viss jāpaspēj paveikt, jo rīt neatliks laiks kārtot mantas Valmierai. Ar kori dosimies uz Valmieru, pie tam uz divām dienām. Nezinu, ko lai īsti vispār ņem līdzi. Bet rīt pēc skolas ātri vien sanāks atbraukt uz Nākotni un tad pēc mirklīša jābrauc atpakaļ uz Jelgavu, jo plānojam ar Tibu palikt pie tēva. Tā kā visam jau daudz maz jābūt gatavībā šovakar.
Esmu nesapratnē, kāpēc pēdējās 2 dienās tik slikti guļu. Mani ir pārņēmis caurais miegs. Iespējams, vēl nespēju atiet no brīvlaika rutīnas. No vienas puses bailes iet gulēt, jo domāju šodien tas mani arī varētu sagaidīt. Ā, vispar laikam - nē. Šodien nekāds diendus man nesanāca.
Bet par spīti tam visam - šodien esmu daudz ko izdarījusi. Prieks arī , ka beidzot apmeklēju sportu (: Pagodināju Leiti ar savu klātbūtni, lai gan tā pat atprasījos ātrāk. Un tas pavasarīgais pēcpusdienas laiks. Es laikam esmu no tiem cilvēkiem, kura labsajūtu ietekmē laikapstākļi.

Un vispār sāk pierādīties arī uz manas ādas tas, ka ar domu spēku var daudz ko panākt. Jāāā !  Dzīve ir skaista [!]

Patīkami Lieldienās kārtīgi izgulēties. Es labprāt aizbrauktu šodien līdz Jelgavai, bet manas biedres Tiba ar Baibu priekšroku dod - Dobelei. Nē , tas mani galīgi nesaista. Tad labāk palieku Nākotnē un uzgriežu ballīti ar mammu un Jāni. Šodien par godu 1. Lieldienām arī silda pavasara saulīte.
Tomēr par spīti saulainajam rītam ir arī kaut kas , kas mani nomāc. Mamma ienākot istabā šorīt paziņoja, ka Pīkiņš neko neesot vēl ēdis un visu laiku guļ. Nezinu, kas viņam noticis, parasti tā čista nav. Tāpēc pieļaujam iespēju , ka viņš ir apslimis. :( Es ļoti ceru, ka nekas nopietns nav un rīt viņš jutīsies daudz labāk.

Šodien mani moka bezmiegs... Tiba jau saldi čučs, bet es te viena jautrojos.
Bet ar katru dienu saprotu, ka "Vampire Weekend" un "Kings Of Convenience" dziesmas mani spēj celt spārnos. Grēviņš mani ir pamatīgi aplipinājis ar savu mūzikas gaumi.
Par skolu arī prāts nemaz nenesas domāt. Ak, gribu sevi piespiest kaut ko arī izdarīt, kaut kā vēl nesanāk. /

Pēc ilgiem laikiem 5dienā neko nedarīšu.
Nēkāds - Posts vai kas tml. Vispār pēc visiem latviešu ticējumies - nemaz nav ieteicams ballēties, kā nekā klusā 5diena.
Toties Tiba ignorē visas latviešu paražas un ar Baibu šodien dodas uz Tonusu.ru . Neesmu tur sen bijusi, bet nemaz nealkstu pēc tā.
Bet prieks man ir , jo beidzot Luī ir atbraukusi ciemos. Tā kā Uvja māsa svin savu dz. dienu, un mājā rīko ballīti, tad Uvis arī paliek pie manis pa nakti. Nu, būs mums trijatā kino vakars. Neslikti. :)
Gaidu , kad Luīze piecelsies, tad varēsim aiziet līdz vecajam ciematam un veikalam.

Šodien cēlos augšā ar mērķi, ka varētu rītu iesākt ar nelielu skrējienu. Šis pasākums man, tomēr atkrita. Vēl - nē. Tomēr esmu šodien vienu ļoti labu darbu izdarījusi, aizbraucu uz Jelgavu un aizgāju uz pili uzrkastīt vismaz vienu pārādu vēsturē. Tātad vēl tikai kādi 2 palikuši. Ak, cik labi.
Tā kā šodien Jelgavā lija, un man nebija lietussargs līdzi, tad atcerējos, ka aizvakar atstāju to skolā pie dežurantes, tad devos uz skolu, lai to paņemtu. Bēēēēt... Kāds jau bija pirms manis pasteidzies. Pārmeklējām ar dežuranti to policistes telpiņu un NEKĀ. :( Nekas, vismaz kādam ir prieciņš. Pie jauna lietussarga būs ticis. čill .
Un tagad vakarā, ejot ārā ar Uvi, sajutos, kā precēta. Tiešām. Cik labi, ka man tāds vīrietis pie sāniem ir. Ja nebūtu tās kājas slapjas, tad būtu pavisam labi. Nācās visas Kolhōza peļķes izbrist. Tie maisiņi neko daudz nelīdzēja.
Ir 1. aprīlis, bet neviens mani šodien nav izjokojies. Es arī nevienu neesmu.

Šis ir mans pirmais ieraksts.
Ilgi gaidīju, kamēr uznāks iedvesma kaut ko uzrakstīt. Un šis brīdis ir beidzot pienācis.
Pavasara možums mani ar katru dienu sāk pārņemt ar vien vairāk un vairāk.
Jau skatoies pa logu mani priecē, ka bērziem jau ir parādījušies pumpuriņi. Lai gan peļķes, pareizāk sakotot, lielie kvantumi ar ūdeni ir pārņēmuši Nākotni, tas netraucē izbaudīt šo PASAKAINO laiku !
Šodiena, vienā vārdā sakot, ir čill. Šodien no rīta, atbraucot uz skolu, mēs ar Bertu sapratām , ka jāpaņem brīvs, kā nekā pirmdiena. Tā mēs pirmās 3h nosēdējām hallē, skatoties kā Blumberga trenkā nabaga Spīdolas bērnus. Un nopriecājāmies, ka mums ir Leitis. Tad sapratām, ka labāk jāpazūd no skolas plašumiem, lai nesanāk uzskriet kādam skolotājam vai klasesbiedram. Jā, tad dodoties uz Chili - ceļā satikām Sonču. Tā, protams, arī izdomāja paņemt brīvu dienu. Tā, nu viņa mums pievienojās. Tā kādu laiku padraiskojāmies Chilenē.
Tad stāvot autenē, mums radās ašā ideja, ka jābrauc uz Nākotni un jāiet atklāt jumta sezona. Tā mēs devāmies uz manas mājas jumta pazvilnēt saulītē. Tas vārda tiešakajā nozīmē bija vairāk nekā - PATĪKAMI.
Tēja termosā + ūdenspīpe + saule + dvd ar PV + saldumi + jumts + klačiņas = JĀĀĀ, tur kaut kas bija !! :)
Ja, Bertas Vijucis iegūst titulu "Gada mamma" , tad mans Pīkiņš droši var pretendēt uz "Gada ķaķa" titulu. Viņam, cik es nopratu arī patika. Ņemot vērā, ka viņš ir istabas kaķis, brīžiem Pikiņš bija pārāk lielā nesapratnē. Bet viņš jau nav vainīgs, ka viņam ir tik nenormāla saimniece kā es, kura viņu uzrauga kā bērnu.
Tā, nu viņš ir. 4 stundas pavadot uz piķa jumta mazliet sāku just to saules iedarbību. Tagad būs jāsāk piekopt kārtīgāk tās jumta padarīšanas. Un pavisam noteikti es mīlu PAVASARI . Jā , jā , jāāāā !