| randiņi |
2. Jun 2004|15:34 |
hmmm.... tagad tik daudz kas notiek caur internetu.... pat iepazīšanās un randiņi... es varu pateikt, ka man nepatīk aklie randiņi... pat ļoti... man ir bail, es zinu! daudzi saka, ka, ja nu neriskēsi, tad nevinnēsi, ok ir cilvēki, kuri ir atraduši otrās pusītes, pat dzīvesbiedrus caur internetu, bet tikai maza daļiņa! Man tomēr labāk patīk satikt dabā un tad tik bīdīt ko tālāk... ;) Es ticu un zinu, ka caur netu var atrast draugus, paziņas, kompānijas, bet nu satiekot cilvēku dabā pēc sarakstes, kad tev šķiet, ka viņš ir tik perfekts nākas vilties.... man jau labāk patīk iepazīties kaut kur publiskāk ;)
Atzīšos, man bij pirms vairāk kā gada viens aklais randiņš, es nezināju ne kā viņš izskatās, zināju tikai to, ka viņš ir gara auguma ar lauztu roku... visu ceļu nervozēju, domāju, ka es vairs neparakstīšos uz šitāda veida satikšanos, jo nepatīk tā sajūta pirms nezināmā randiņa.... tā nu sanāca, ka uzreiz atpazinām viens otru (nevis pēc lauztās rokas) bet vienkārši zinājām, kas esam :)) tas puisis ir ļoti simpātisks, un randiņš izdevās godam, tagad ar viņu esam tīri labi čomi :) bet man vairs nav lielas vēlēšanās iet uz tādu randiņu ;)
Ā vienreiz bij vēl kas līdzīgs, sarkatījāmies ar vienu puisi, līdz izdomājām saskrieties, ali paskatītos viens uz otru, tā kā man bij līdz draudzenes, tad tika nolemts, ka viņas man pīkstinās un zvanīs (nu it kā mums baigais tuss norunāts... blā... blā) un tad nu bij.... biju vīlusies, jo ar kuru saskrējusos, škita pilnīgi cits cilvēks (nerunāju par izskatu) bet tā uzvedība mainīja manas domas par visiem 90%
Ko jūs domājāt par aklajiem randiņiem? Atbalstat? :))) |
|