| pārdomas... |
20. Maijs 2004|12:40 |
Cilvēks ļoti daudz ko nevar. Nevar piedzimt ar tādu izskatu kādu grib,
nevar izvēlēties talantus, nevar skriet pa pasauli un kliegt -
kapēc mani nemīls tas, ko mīlu es. Bet drosmīgi un interesanti ir dzīvot.
Uzņemties pienākumus un gūt gandarījumus. To taču var katrs. Ja grib.
Tiko kāda meicha, kas arvien vairāk un vairāk kļūst par manu draudzeni, iedeva man izlasīt kādu pirms gada rakstītu vēstuli, kas ir domāta viņas tēvam... mirušajam tēvam..... skumja, traģiska, bet tomēr uzrakstīta TIK skaisti... no vienas šīs vēstules es iepazinu, šo meiteni vairāk, dziļāk! Tagad es saprotu viņu vairāk... es saprotu, kāpēc viņa dara to, ko dara un kā dara....tikai no vienas vēstules, bet informācijas TIK daudz... Man daudz, ko nozīmēja tas, ka viņa man iedeva to izlasīt... :)
Es..... es tik ļoti mīlu savus vecākus, brāļus... un es to viņiem teikšu biežāk, jo mēs nezinam, kas var notikt pēc mēneša, dienas, stundas... un, lai arī viņi to zin, viņiem tas ir jādzird biežāk :) |
|