Mazais palika bļaujam.... Šausmas... Man sirds pa muti lec laukā tagad. Zinu, ka visi tam tiek pāri... Bet visi jau nav MANS mīļais puisēns. Pasaule ir nežēlīga...

Bērnudārzs, šķiet, biedējošāks ir nevis bērnam, kas tur tikko sācis iet, bet gan mammām... Kas raud vairāk kā mazais... Grūti pieņemt, ka tagad būs kāds cits, kas rūpēsies par viņu, liks gulēt... Kaut nu šis KĀDS CITS būtu gana saprotošs. Dievs dod...

Nomācošs nogurums... Pārņem mani savā varā un nemaz nedomā laist vaļā. Maita tāds!