kas tad tie butu par ziemassvetkiem bez vainas apzinas. sorit kolege, no kuras kaut ko tadu nemaz nebiju gaidijusi, visus biroja apsveica ar pasdarinatam (!) kartinam un maziem sokolades salavecisiem. loti jauki un mili. kamer es te rakstu, vel divas koleges iemarseja ar kuku, piparkukam un mandariniem. aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa tados brizos jutos ka nejauks parazits, kam neka vairak par, kaut ari no sirds nakusu, tomer papliku vardu nav. jau paredzu, ka majas jutisos tapat, ejot ciemos pie bernibas draudzenem. vienai no vinam bus lidzi ari nesen ieradusies meita, bus jatelo spiedzosa sajusma par to bernu, kaut ari vislabpratak es nodotos sarunai ar pasu draudzeni. ko lai dara, dzive mainas..
visvairak laikam skumstu par to, ka dzili dzili kaut kur pasos talakajos sirdskambaros man ir bail, ka cilveki meginas merit manu milestibu pec spiguliem uz kartinam un davanam. davana man ir tikai vienam cilvekam, kartinu nevienu Latvijas robezas vel neesmu nosutijusi. kaut ka iedomajos, ka bez ta sogad varetu iztikt, vai ari sutit mieriga gaisotne, ta, lai sanem starp z-svetkiem un jauno gadu, ta laikam ari darisu.
pret "profesionalo" kritiku sodien vairs neesmu tik jutiga, esmu jau samierinajusies, ka nebusu mehaniska darba ierice, bet cilveks