sestdiena bija ekselenta, divas makslas izstades, easy virtue, un tas viss lieliska kompanija.
svetdienu ieboja tas, ka jaatvergo darba stundas, kuras jaunnedel janem brivas.
ja iepriekseja darba es jutos ka aiz aprekina apprecejusies sieva, vai launakaja gadijuma garlaikota kurtizane, tad saja kantori jutos ka leta prostituta,kas par vedera tiesu pardod sevi. esmu jau sen atteikusies no sapna, tagad pat no racionalam prasibam par kaut ko labaku, lai varetu nomaksat elementaros rekinus, roka dazreiz ir krampji no nekustigas pozicijas un nemitigas "tab" spiesanas, galva griezas no vienveidibas un reizem es pat fiziski varu sajust trulumu pielavamies un izplustam par mani. ari ja atmet manus personigos iemeslus un to, ka esmu parkvalificeta pat pec ramja standartiem. es izpildu prasibas, kas tika uzstaditas mani pienemot, pat parpildu. un vel nepietiek. VEL FUCKING NEPIETIEK.
ak, un ieraksts sakas tik pozitivi. jo diena bija pozitiva, iedvesmojosa, vai vismaz dziedinosas iluzijas raisosa. jo kadreiz tacu bus labak. tam vienkarsi ir jatic.