youtube prata vetras under my wing. gandriz jutu granteto celu vasaras puteklus. kaut kas tik pazistams un tik tals, jo es zinu, ka ta vairs nekad nebus. dzives lineals visu nu ir samerijis citas vienibas. kilometri, minusu desmiti un pie veikala apestie saldejumi ir palikusi tur, baltajos puteklos un salajos saulrietos aiz priezu galotnem. kaut kas ir noticis ar proporcijam, tagad paliek minutes, geitu numuri un personas kodi, krustam skersam... kadreiz ta bija mana dzive, tagad ta ir atminu rudzupuke, iekonserveta starp sentimentalas dzejas krajuma lapam. laikam sava veida baidos, ka reiz vairs nevaresu rekonstruet sokolades plombira garsu un durstigi ciekurigo sajutu pedas. taja bridi jutisos ka nodeveja.