biju domajusi, ka visvairak apjusmosu zalo kleitu un apraudasos aiz milas ciesanam. bet ne. milasstasta bij par maz smeldzes un par daudz patosa un kliseju. vins - proletarietis ar maigo dveseli un tieksmi rakstit nekitras zimites; vina - dzives garlaikota, salidzinosi augstdzimusi ledus karaliene.
bet visvairak domaju par karu. un vecmaminu. pilnigi varu iedomaties vinu ka brioniju, tikai tumsmatainu. savaktu, nerunigu un ar dzelzs kartinu uz vel perfektas sejas adas. karam sakoties vinai tak bija mazak gadu neka man tagad. tikko sakusi studet krievu literaturu (ka reiz teica viena mammas draudzene - ta esot romantiskas dveseles pazime.hm, mans viedoklis saja jautajuma laikam jau ir cits stasts). tikko iedzivojusies peterburga. par ko vina domaja, varot limes galertu un rokot transejas? ari vina varetu parsaitet francu zena pusskaidito galvu un izlikties, ka pienaks ritdiena. un pat nesaviebtos raudienam. bet varbut es tikai gribu domat, ka vina bija tada terauda meita.