augustīgs gaiss un iesērējis klepus dara savu. acis lēnām veras cieti, bet ausis aizvien aizkaitinātāk uztver visas skaņas. arī tās, kurām pēc definīcijas būtu jāpaslīd garām. paukš paukš. dziesmas zum un vārdi atsitas pret apziņas kantēm.
saprotams, ka šajā dienas laikā manā prātiņā var rosīties tikai izvirtīga slinkuma vīzijas. produktīvie mērķi un cēlie nodomi ir palikuši aiz post-it lapiņu kalna pie cigoriņu kafijas burkas.

jā, tā tas bij pirms dažām stundām.