pēc skumjas dzejas, smagnējas domas par kapitālistiskās iekārtas elementu nozīmīgumu un lietderību. tas droši vien tikai konkrētā gadījuma iespaidā.
un visam pa vidu vēl tas apskrāpētais lepnums jau kuro reizi no viena un tā paša grābekļa nokāpjot. ja vēl manī runātu augsta morāle un cēli principi.. bet nē-a - tikai vilšanās (disappointment vulgaris - visai izplatīta parazītu suga) un 0.0000001 mg rūgtuma par ... eh, par šo un to... cita starpā, par lietām, par kurām nav vērts rūgtumu krāt
jutoņa: nesaprotama ----- idle, idle..